Koknese: Atšķirības starp versijām
m →Ārējās saites: Autoritatīvā vadība using AWB |
|||
| 38. rindiņa: | 38. rindiņa: | ||
'''Koknese''' ir sena [[pilsēta]], šobrīd [[lielciems]] [[Vidzeme]]s dienvidos, [[Kokneses novads|Kokneses novada]] centrs. Atrodas senā [[Ceļš no varjagiem uz grieķiem|Daugavas ūdensceļa]] malā pie [[Pērse]]s ietekas [[Daugava|Daugavā]]. Attālums līdz tuvākajai pilsētai [[Aizkraukle]]i — 14 km, līdz [[Rīga]]i — 100 km. |
'''Koknese''' ir sena [[pilsēta]], šobrīd [[lielciems]] [[Vidzeme]]s dienvidos, [[Kokneses novads|Kokneses novada]] centrs. Atrodas senā [[Ceļš no varjagiem uz grieķiem|Daugavas ūdensceļa]] malā pie [[Pērse]]s ietekas [[Daugava|Daugavā]]. Attālums līdz tuvākajai pilsētai [[Aizkraukle]]i — 14 km, līdz [[Rīga]]i — 100 km. |
||
Rakstos pirmoreiz minēta [[Indriķa hronika]]s aprakstā par 1205. gada notikumiem kā ''Kukenoys'' (Koknese).<ref>[http://www.historia.lv/alfabets/I/In/Indrika%20hronika/teksts/010_latv.htm Indriķa hronikas teksts latviešu valodā]</ref> Koknese bija viens no stiprākajiem viduslaiku cietokšņiem [[Livonija|Livonijā]], pie kura risinājušās vairākas lielas kaujas. No 1277. gada līdz 17. gs. beigām Koknesei bija pilsētas tiesības un tā ietilpa [[Hanzas savienība|Hanzas savienībā]].Ir, versija, ka Koknese, tāpat ka [[Tālava]], ir minēta senās arābu hronikās. |
Rakstos pirmoreiz minēta [[Indriķa hronika]]s aprakstā par 1205. gada notikumiem kā ''Kukenoys'' (Koknese).<ref>[http://www.historia.lv/alfabets/I/In/Indrika%20hronika/teksts/010_latv.htm Indriķa hronikas teksts latviešu valodā]</ref> Koknese bija viens no stiprākajiem viduslaiku cietokšņiem [[Livonija|Livonijā]], pie kura risinājušās vairākas lielas kaujas. No 1277. gada līdz 17. gs. beigām Koknesei bija pilsētas tiesības un tā ietilpa [[Hanzas savienība|Hanzas savienībā]].Ir, versija, ka Koknese, tāpat ka [[Tālava]], ir minēta senās arābu hronikās. 1932. gadā Koknesei piešķīra [[biezi apdzīvota vieta|biezi apdzīvotas vietas]] (ciema) statusu. No 1958. līdz 1990. gadam Koknese bija [[pilsētciemats]], pēc tam [[Kokneses pagasts|Kokneses pagasta]] centrs [[Aizkraukles rajons|Aizkraukles rajonā]]. Pēc [[Latvijas administratīvais iedalījums|administratīvi teritoriālās reformas]] 2009. gadā kļuva par Kokneses novada centru. Koknese atrodas pie [[dzelzceļa līnija Rīga - Daugavpils|dzelzceļa līnijas Rīga — Daugavpils]] un autoceļa [[A6]], no tā atzarojas [[reģionālie Latvijas autoceļi|reģionālie autoceļi]] [[P79]] un [[P80]]. |
||
1932. gadā Koknesei piešķīra [[biezi apdzīvota vieta|biezi apdzīvotas vietas]] (ciema) statusu. No 1958. līdz 1990. gadam Koknese bija [[pilsētciemats]], pēc tam [[Kokneses pagasts|Kokneses pagasta]] centrs [[Aizkraukles rajons|Aizkraukles rajonā]]. Pēc [[Latvijas administratīvais iedalījums|administratīvi teritoriālās reformas]] 2009. gadā kļuva par Kokneses novada centru. |
|||
Koknese atrodas pie [[dzelzceļa līnija Rīga - Daugavpils|dzelzceļa līnijas Rīga — Daugavpils]] un autoceļa [[A6]], no tā atzarojas [[reģionālie Latvijas autoceļi|reģionālie autoceļi]] [[P79]] un [[P80]]. |
|||
== Daba == |
== Daba == |
||
[[Attēls:Koknese, Latvijas augstākā koka skulptūra 2002-06-22.jpg|thumb|left|200px|Latvijā augstākā koka skulptūra]] |
[[Attēls:Koknese, Latvijas augstākā koka skulptūra 2002-06-22.jpg|thumb|left|200px|Latvijā augstākā koka skulptūra]] |
||
Koknese atrodas Daugavas senlejas labajā krastā pie Pērses ietekas. Pēc [[Pļaviņu HES]] uzcelšanas 1966. gadā izveidojās [[Pļaviņu ūdenskrātuve]] un gleznainā [[senleja]] tika appludināta, zem ūdens nonāca arī [[Pērses ūdenskritums]]. Kādreizējais Krievkalns — vietas nosaukums ir izveidojies tāpēc, ka 17. gadsimta krievu karaspēkam šajā vietā bija apmetne, līdzās Koknesei tagad ir kļuvis par Kokneses |
Koknese atrodas Daugavas senlejas labajā krastā pie Pērses ietekas. Pēc [[Pļaviņu HES]] uzcelšanas 1966. gadā izveidojās [[Pļaviņu ūdenskrātuve]] un gleznainā [[senleja]] tika appludināta, zem ūdens nonāca arī [[Pērses ūdenskritums]]. Kādreizējais Krievkalns — vietas nosaukums ir izveidojies tāpēc, ka 17. gadsimta krievu karaspēkam šajā vietā bija apmetne, līdzās Koknesei tagad ir kļuvis par Kokneses salu, kur tiek veidota piemiņas vieta 20. gadsimta [[totalitārisms|totalitārajos]] režīmos cietušajiem [[latvieši]]em — [[Likteņdārzs]].<br clear="left" /> |
||
<br clear="left" /> |
|||
== Vēsture == |
== Vēsture == |
||
Versija, kas saglabāta 2015. gada 28. septembris, plkst. 11.26
- Šis raksts ir par apdzīvotu vietu. Par citām jēdziena Koknese nozīmēm skatīt nozīmju atdalīšanas lapu.
| Koknese | |
|---|---|
| Lielciems | |
 Kokneses pilsdrupas | |
  Koknese | |
| Koordinātas: 56°38′44″N 25°26′05″E / 56.64556°N 25.43472°EKoordinātas: 56°38′44″N 25°26′05″E / 56.64556°N 25.43472°E | |
| Valsts |
 Latvija |
| Novads | Kokneses novads |
| Pagasts | Kokneses pagasts |
| Pirmoreiz minēta | 1205 |
| Pilsēta no | 1277 |
| Pilsētas ties. zaud. | 17. gads. beigas |
| Pilsētciemats no | 1958 |
| Ciems no | 1990 |
| • Kopējā | 4,4 km2 |
| • sauszeme | 4,3 km2 |
| • ūdens | 0,0 km2 |
| Augstums | 77 m |
| Iedzīvotāji (2024)[1] | |
| • kopā | 2 427 |
| • blīvums | 560,5 iedz./km2 |
| Mājaslapa | www.koknese.lv |
 Koknese Vikikrātuvē | |
Koknese ir sena pilsēta, šobrīd lielciems Vidzemes dienvidos, Kokneses novada centrs. Atrodas senā Daugavas ūdensceļa malā pie Pērses ietekas Daugavā. Attālums līdz tuvākajai pilsētai Aizkrauklei — 14 km, līdz Rīgai — 100 km.
Rakstos pirmoreiz minēta Indriķa hronikas aprakstā par 1205. gada notikumiem kā Kukenoys (Koknese).[2] Koknese bija viens no stiprākajiem viduslaiku cietokšņiem Livonijā, pie kura risinājušās vairākas lielas kaujas. No 1277. gada līdz 17. gs. beigām Koknesei bija pilsētas tiesības un tā ietilpa Hanzas savienībā.Ir, versija, ka Koknese, tāpat ka Tālava, ir minēta senās arābu hronikās. 1932. gadā Koknesei piešķīra biezi apdzīvotas vietas (ciema) statusu. No 1958. līdz 1990. gadam Koknese bija pilsētciemats, pēc tam Kokneses pagasta centrs Aizkraukles rajonā. Pēc administratīvi teritoriālās reformas 2009. gadā kļuva par Kokneses novada centru. Koknese atrodas pie dzelzceļa līnijas Rīga — Daugavpils un autoceļa A6, no tā atzarojas reģionālie autoceļi P79 un P80.
Daba
Koknese atrodas Daugavas senlejas labajā krastā pie Pērses ietekas. Pēc Pļaviņu HES uzcelšanas 1966. gadā izveidojās Pļaviņu ūdenskrātuve un gleznainā senleja tika appludināta, zem ūdens nonāca arī Pērses ūdenskritums. Kādreizējais Krievkalns — vietas nosaukums ir izveidojies tāpēc, ka 17. gadsimta krievu karaspēkam šajā vietā bija apmetne, līdzās Koknesei tagad ir kļuvis par Kokneses salu, kur tiek veidota piemiņas vieta 20. gadsimta totalitārajos režīmos cietušajiem latviešiem — Likteņdārzs.
Vēsture
Līdz Livonijas krusta kariem Koknese bija latgaļu valsts pie Daugavas ūdensceļa. Kokneses senpilsēta atradās parka teritorijā tagadējo pilsdrupu apkārtnē, bet pati pils bija labi nocietināta un tās iedzīvotāju dzīves līmenis uz apkārtējo teritoriju fona bija augsts. Vācu krustnešu iebrukuma laikā Koknesē valdīja latgaļu valdnieks, vikingu pēcteču Polockas kņazu dzimtas radinieks Vetseke, kurš 1207. gadā kļuva par Rīgas bīskapa Alberta vasali. Pēc tam gan viņš nespēja sadzīvot ar ienācējiem un pameta Koknesi, aizceļodams uz Igauniju — Tartu, kur karoja pret krustnešiem. Neilgi pēc 1209. gada Kokneses valsts latgaļu valdnieka pils vietā pilskalnā tika uzcelta mūra pils, kas kļuva par vienu no lielākajām un labāk nocietinātajām pilīm pie Daugavas. Livonijā Koknese kļuva par ceturto lielāko pilsētu un Rīgas arhibīskapa vasaras rezidenci. Kokneses iedzīvotāji Livonijas laikā piedalījās daudzos aizstāvēšanās karagājienos pret krieviem un lietuviešiem.
1238. gadā Koknese pārgāja Rīgas bīskapu pakļautībā. Šai pašā gadsimtā novads nonāca Tīzenhauzenu dzimtas īpašumā, bet vēlāk to atkal pievienoja Rīgas arhibīskapijai. 1277. gadā Koknese ieguva pilsētas tiesības un vēlāk kļuva par Hanzas savienības locekli.
1561. gadā Livonijas kara laikā Koknesi ieņēma poļu-lietuviešu karaspēks, pilsētu pārdēvēja par Kokenhuzu. 1577. gadā Koknesē mežonīgi iebruka Ivana IV Krievijas caristes karaspēks, kas to gandrīz pilnībā nopostīja. 1601. gadā Poļu-zviedru kara laikā notika Kokneses kauja, kurā poļi sakāva zviedru karaspēku. 1625. gadā zviedru karaspēks karaļa Gustava II Ādolfa vadībā ieņēma Kokneses pili. Zviedru Vidzemē Koknese kļuva par trešo nozīmīgāko pilsētu aiz Rīgas un Tērbatas.
Otrā Ziemeļu kara laikā Koknesi iekaroja Krievijas cars Aleksejs Mihailovičs, kas pārdēvēja to sava dēla vārdā (krievu: Царевич-Дмитриев). Pēc kara Kokneses pilsētas nozīme iepriekšējā apjomā vairs neatjaunojās, jo krievu karaspēks to bija nopostījis un 17. gadsimta gadsimta beigās tā zaudēja pilsētas tiesības. 1687. gadā tika uzcelta luterāņu baznīca, kuras iecirkņa prāvests bija Ernests Gliks. Lielā Ziemeļu kara laikā Koknesi iekaroja Saksijas armija, kas atkāpjoties uzspridzināja pili.
1721. gadā Koknese nokļuva Krievijas impērijas sastāvā. 1861. gadā gar Koknesi izbūvēja Rīgas-Orlas dzelzceļa līniju, tomēr īpašu uzplaukumu Koknese nepiedzīvoja. 1930. gados Koknese bija liels ciems, pagasta centrs, šeit dzīvoja vairāk kā 500 cilvēku.
No 1958. līdz 1990. gadam Koknese bija pilsētciemats, pēc tam Kokneses pagasta centrs Aizkraukles rajonā. Pēc administratīvi teritoriālās reformas 2009. gadā kļuva par Kokneses novada centru.
Ievērojamas personības
Ievērojamas personības, kas dzimušas Koknesē:
- Jūlijs Feders (1838—1909) — gleznotājs, dzimis Kokneses krodzinieka ģimenē;
- Jānis Endzelīns (1873—1961) — valodnieks, Koknesē viņam bija vasarnīca "Nākās", kur arī miris;
- Pēteris Stučka (1865—1932) — rakstnieks, jurists un politiķis, viens no Jaunās strāvas līderiem, Latvijas Sociālistiskās Padomju Republikas (1919) valdības vadītājs.
Skatīt arī
Atsauces
- ↑ 1,0 1,1 «Iedzīvotāju skaits pēc tautības reģionos, pilsētās, novados, pagastos, apkaimēs un blīvi apdzīvotās teritorijās gada sākumā (pēc administratīvi teritoriālās reformas 2021. gadā)». Centrālā statistikas pārvalde. Skatīts: 19 jūnijs 2024.
- ↑ Indriķa hronikas teksts latviešu valodā
Ārējās saites
| ||||||||||||||
|