1898. gads Latvijā
| Pasaulē: | 1895 1896 1897 - 1898 - 1899 1900 1901 |
| Latvijā: | 1895 1896 1897 - 1898 - 1899 1900 1901 |
| Laikapstākļi: | 1895 1896 1897 - 1898 - 1899 1900 1901 |
| Sportā: | 1895 1896 1897 - 1898 - 1899 1900 1901 |
| Kino: | 1895 1896 1897 - 1898 - 1899 1900 1901 |
Šajā lapā ir apkopoti 1898. gada notikumi Latvijas vēsturē. Vidzemes, Latgales, Kurzemes, Zemgales un Sēlijas vēsturiskās zemes tolaik atradās Krievijas Impērijas sastāvā (Kurzemes, Vidzemes un Vitebskas guberņā).
Notikumi
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Februāris
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]- 12. februāris — tika apstiprināti biedrību normālstatūti un turpmāk tiesības apstiprināt jaunas biedrības tika dotas vietējiem gubernatoriem, tādējādi atvieglojot biedrību dibināšanas procedūru.
Aprīlis
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]- 16. aprīlis — Dzegužkalna teritorijā tika likti pamati Krievu anilīnkrāsu fabrikai "Leopolds Kassels un Ko", kas bija vācu ķīmiskās fabrikas Frankfurte pie Mainas filiāle. Galvenā produkcija bija — anilīnkrāsas.
Augusts
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]- 2. augusts — tika pabeigta un iesvētīta Velēnas evaņģēliski luteriskā baznīca.
Nezināms datums
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]- Staicelē tika pabeigta papīrfabrikas (tagad SIA "Staiceles papīra fabrika 2") celtniecība, kuru ar 350 000 rbļ lielu pamatkapitālu finansēja Baltijas papīru un papes akciju sabiedrība. Papīrfabrikas pirmais direktors bija vācietis Šahlers.
- Salaspils dzelzceļa stacijas rajonā tika izveidota Kristiana Šoha firmas dārzniecība, tagadējā Nacionālā botāniskā dārza priekštece.
Kultūra
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]- Nāca klajā Rūdolfa Blaumaņa novele "Purva bridējs", kas "Mājas Viesa Mēnešraksta" stāstu konkursā ieguva pirmo vietu.
- Rūdolfs Blaumanis pārcēlās no "Brakiem" uz Rīgu un sāka strādāt laikrakstos "Mājas Viesis" un "Mājas Viesa Mēnešraksts".
- Iznāca pirmais Kārļa Skalbes darbs, dzejojums "Pie jūras".
Zinātne
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]- maijs — pirmo reizi Latvijas teritorijā dabas pētnieks Ernsts fon Middendofs konstatējis zaļo ķauķīti (Phylloscopus trochiloides), kā arī Engures ezerā atradis niedru strazda (Acrocephalus arundinaceus) ligzdu.
- vasara — Kārlis Reinholds Kupfers[1] organizēja botānisku ekspedīciju Ilūkstes apriņķa teritorijā, kur pētīja Ilūkstes apriņķa floru. Augu valsts tika pētīta sākot no Varnavičiem tās austrumu galā (pa ceļam iegriežoties arī Krāslavā), līdz Demenei un Dārzu ezeram dienvidos, Ēģiptei un Kumpinišķiem dienvidrietumos, Ilūkstei un Pilskalnei ziemeļrietumos. Pētījumi notika arī Subates un Lašu apkārtnē.
Dzimuši
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]- 24. janvāris — Sergejs Eizenšteins, Latvijā dzimis padomju kinorežisors (miris 1948. gadā)
- 19. februāris — Rihards Rudzītis, rakstnieks, filozofs un sabiedriskais darbinieks (miris 1960. gadā)
- 7. aprīlis — Josifs Hops, Latvijas armijas dižkareivis (miris 1941. gadā)
- 13. maijs — Frīdrihs Ermlers, Latvijā dzimis padomju kinorežisors (miris 1967. gadā)
- 24. jūnijs. — Detlavs Brantkalns, padomju armijas ģenerālis (miris 1979. gadā)
- 25. jūlijs — Vilhelms Munters, Latvijas ārlietu ministrs (miris 1967. gadā)
- 15. oktobris — Andrejs Pormalis, keramiķis un pedagogs (miris 1977. gadā)
- 19. oktobris — Elīna Zālīte, rakstniece un tulkotāja (mirusi 1955. gadā)
Miruši
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]- 26. septembris — Fridrihs Juliuss Dērings, gleznotājs, zīmēšanas skolotājs un mākslas vēsturnieks, darbojās pārsvarā Kurzemes guberņā. (dzimis 1838.)
Skatīt arī
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]