1947. gads Latvijā
| Pasaulē: | 1944 1945 1946 - 1947 - 1948 1949 1950 |
| Latvijā: | 1944 1945 1946 - 1947 - 1948 1949 1950 |
| Laikapstākļi: | 1944 1945 1946 - 1947 - 1948 1949 1950 |
| Sportā: | 1944 1945 1946 - 1947 - 1948 1949 1950 |
| Kino: | 1944 1945 1946 - 1947 - 1948 1949 1950 |
Šajā lapā ir apkopoti 1947. gada notikumi Latvijā, kas tolaik bija inkorporēta PSRS sastāvā kā Latvijas PSR.
Notikumi
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Janvāris
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]- 7.—16. janvāris — Latvijas PSR Iekšlietu Tautas komisariāta Kara tribunāls iztiesāja nelegālo laikrakstu "Latvija" un "Mazais Latvis" izdevēju un izplatītāju lietu. K. Dravam un J. Liezerim piesprieda nāvessodu, pārējos sodīja ar ieslodzījumu no 5 līdz 10 gadiem un nometinājumu no 3 līdz 5 gadiem.[1]
Marts
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]- 8. marts — izpildīja nāvessodu nelegālo laikrakstu "Latvija" un "Mazais Latvis" izdevējiem K. Dravam un J. Liezerim.[1]
- 27. marts—30. aprīlis — notika Latvijas PSR 4. šaha čempionāts vīriešiem, kuru uzvarēja trīskārtējais Latvijas PSR čempions Aleksandrs Koblencs.
Jūlijs
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]- 8. jūlijs — Smiltenē notika pasažieru autobusu katastrofa. Rīgas 1. autobusu parkam piederošais autobuss Mercedes-Benz atradās ceļā no Alūksnes uz Rīgu, un atļauto 35 pasažieru vietā autobusā atradās 51 cilvēks. Braucot caur Smilteni, pārslogotais autobuss veica stāvu nobraucienu pa Dārza ielu, kuras galā bija ass pagrieziens, bremžu defekta dēļ tas ietriecās izdegušās Lauksaimniecības biedrības nama sienā. No spēcīgā trieciena 16 tonnas smagā siena uzgāzās virsū autobusam, bojā gāja 27 cilvēki un 19 tika ievainoti. Autobusa šoferis izdzīvoja un tika notiesāts uz 10 gadiem, jo pie stūres bija atradies alkohola reibumā.[2]
Novembris
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]- 4. novembris (pēc citas informācijas 6. novembrī) — Rīgā atklāja trolejbusu satiksmi. Pirmais trolejbusu maršruts Rīgā veda no Daugavpils ielas līdz Viestura dārzam.
Bez datuma
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]- Uzcēla Radiotehnikas eksperimentālās un mehāniskās rūpnīcas trīsstāvu ēku Mūkusalas ielā Rīgā.
- Rīgas Valsts mūzikas vidusskolai piešķīra Jāzepa Mediņa vārdu.
- Atklāja kūdras fabriku Baloži ap kuru sāka veidoties strādnieku ciemats ar tādu pašu nosaukumu.
Kultūra
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Mākslas filmas
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]- "Mājup ar uzvaru" (režisors Aleksandrs Ivanovs) [3][P 1]
Dzimuši
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]- 16. janvāris — Viktors Lapčenoks, dziedātājs
- 21. janvāris — Vitālijs Gavrilovs, uzņēmējs
- 29. janvāris — Joahims Zīgerists, politiķis (miris 2023. gadā)
- 11. februāris — Viktors Jaksons, ārsts un politiķis
- 13. marts — Nora Bumbiere, dziedātāja (mirusi 1994. gadā)
- 22. marts — Afanasijs Kuzmins, sporta šāvējs
- 2. aprīlis — Tamāra Kārkliņa-Hendele, basketboliste
- 29. aprīlis — Ilma Čepāne, juriste, politiķe
- 3. maijs — Boriss Rezņiks, komponists
- 30. maijs — Atis Kramiņš, politiķis, CVK priekšsēdētājs (miris 1997. gadā)
- 2. jūnijs — Ivars Kalviņš, ķīmiķis
- 13. jūnijs — Andrejs Vasks, vēsturnieks, arheologs
- 18. jūnijs — Georgs Pelēcis, komponists, muzikologs
- 22. jūnijs — Gina Viegliņa-Valliete, skolotāja, literāte, publiciste un novadpētniece (mirusi 2022. gadā)
- 18. augusts — Imants Robežnieks, koncertkokļu būves meistars
- 26. augusts — Olafs Brūvers, teologs, politiķis
- 9. septembris — Mārtiņš Bariss, viens no kustības Helsinki-86 dibinātājiem (miris 2021. gadā)
- 15. oktobris — Juris Dimiters, mākslinieks
- 19. novembris — Lilita Ozoliņa, aktrise (mirusi 2023. gadā)
- 8. decembris — Māris Purgailis, politiķis, Rīgas domes priekšsēdētājs (miris 2022. gadā)
- 12. decembris — Viktors Avotiņš, dzejnieks un publicists (miris 2023. gadā)
Miruši
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]- 8. augusts — Francis Balodis, arheologs un ēģiptologs (dzimis 1882. gadā)
- 1. septembris — Otomārs Oškalns, padomju partizāns (dzimis 1904. gadā)
- 6. septembris — Emīlija Viesture, aktrise un režisore (dzimusi 1891. gadā)
- 20. septembris — Ludmila Špīlberga, aktrise (dzimusi 1886. gadā)
Skatīt arī
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Piezīmes un atsauces
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Piezīmes
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]- ↑ Pirmā Padomju Latvijā uzņemtā spēlfilma.
Atsauces
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]- ↑ 1,0 1,1 Hronoloģija / Latvijas vēsture internetā, historia.lv
- ↑ Gadsimta katastrofas Latvijā., spoki.lv, 10.04.2011.
- ↑ «Filmu katalogs». filmas.lv. Nacionālais Kino centrs.
 | Šis ar vēsturi saistītais raksts ir nepilnīgs. Jūs varat dot savu ieguldījumu Vikipēdijā, papildinot to. |