Apokrifi

Apokrifs ir teksts vai dokuments, kas nav daļa no reliģisko autoritāšu atzītā svēto grāmatu kanona, bet kas var saturēt līdzīgus stāstus vai mācības kā kanoniskie teksti. Apokrifi bieži ietver stāstus un detaļas, kas nav iekļautas oficiāli atzītos svētajos rakstos.

Kristīgajā kontekstā ar apokrifiem parasti apzīmē tekstus, kas saistīti ar Bībeli, bet kurus lielākā daļa kristīgo konfesiju neatzīst par kanoniskiem. Šie teksti var būt interesanti no vēsturiskā un literārā viedokļa, bet netiek uzskatīti par dievišķi iedvesmotiem un netiek izmantoti dievkalpojumos vai doktrinālos nolūkos.

Labi zināmi apokrifu piemēri ir šādi:

Enoha grāmata — seno jūdu tekstu sērija, kas tiek piedēvēta Bībeles patriarham Enoham.

Toma evaņģēlijs — Jēzus izteikumu krājums, kas netika iekļauts Jaunajā Derībā.

Vecās Derības apokrifi — tādi kā Tobita grāmata, Judītes grāmata un citi, kas ir iekļauti Vecās Derības kanonā dažās kristīgajās konfesijās (piemēram, katoļu un pareizticīgo), bet ko neatzīst kanoniskie protestanti.

Ārējās saites

• Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: Apokrifi.

• Encyclopædia Britannica raksts (angliski)
• Katoļu enciklopēdijas raksts (angliski)
• Pareizticīgo enciklopēdijas raksts (krieviski)
• Enciklopēdijas Krugosvet raksts (krieviski)