Japānas Impērija

	大日本帝國 ; Japānas Impērija
Karogs	Ģerbonis
	Himna; Kimi ga Yo (君が代)
	Location of ImpērijaJapānas Impērija tās maksimālās izplešanās laikā (1942): Japāna Kolonijas / Mandāti Satelītvalstis / Protektorāti / Okupētās teritorija
Pārvaldes centrs	Tokija
Valoda(s)	japāņu (oficiālā)
Reliģija	sintoisms
Valdība	Absolūtā monarhija (1868–1889); Konstitucionālā monarhija (1889–1947)
	Imperators
- 1868–1912	Meidzi
- 1912–1926	Taišo
- 1926–1947	Šova
Premjerministrs
- 1885–1888	Ito Hirobumi (pirmais)
- 1946–1947	Šigeru Jošida (pēdējais)
Likumdevējs	Impērijas parlaments (kopš 1889)
- augšpalāta	Pēru palāta (1889–1947)
- apakšpalāta	Pārstāvju palāta (kopš 1890)
Vēsture
- Meidzi restaurācija	1868. gada 3. janvārī
- Japānas kapitulācija	1945. gada 2. septembrī
- Jaunā konstitūcija	1947. gada 3. maijā
	Platība
- 1942	7 400 000 km²
	Iedzīvotāju skaits
- 1940. gadā	105 200 000
Nauda	Jena

	大日本帝國 ; Japānas Impērija
Karogs	Ģerbonis
	Himna; Kimi ga Yo (君が代)
	Location of ImpērijaJapānas Impērija tās maksimālās izplešanās laikā (1942): Japāna Kolonijas / Mandāti Satelītvalstis / Protektorāti / Okupētās teritorija
Pārvaldes centrs	Tokija
Valoda(s)	japāņu (oficiālā)
Reliģija	sintoisms
Valdība	Absolūtā monarhija (1868–1889); Konstitucionālā monarhija (1889–1947)
	Imperators
- 1868–1912	Meidzi
- 1912–1926	Taišo
- 1926–1947	Šova
Premjerministrs
- 1885–1888	Ito Hirobumi (pirmais)
- 1946–1947	Šigeru Jošida (pēdējais)
Likumdevējs	Impērijas parlaments (kopš 1889)
- augšpalāta	Pēru palāta (1889–1947)
- apakšpalāta	Pārstāvju palāta (kopš 1890)
Vēsture
- Meidzi restaurācija	1868. gada 3. janvārī
- Japānas kapitulācija	1945. gada 2. septembrī
- Jaunā konstitūcija	1947. gada 3. maijā
	Platība
- 1942	7 400 000 km²
	Iedzīvotāju skaits
- 1940. gadā	105 200 000
Nauda	Jena

Japānas Impērija (japāņu: 大日本帝國) bija valsts, kas pastāvēja no 1868. gada 3. janvāra, kad notika Meidzi restaurācija, līdz 1947. gada 3. maijam, kad pieņēma jaunu Japānas konstitūciju.^[1] Tā ir mūsdienu Japānas priekštece.

Vēsture[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Japānas salas ilgstoši bija izolētas no ārvalstu ietekmes, tomēr 1854. gadā valsts atvēra savas ostas ārvalstu tirdzniecības kuģiem. Valsti strauji reformēja un pēc dažām desmitgadēm tā jau spēja sacensties ar lielvalstīm.

Japāna sāka paplašināt savu teritoriju, iekarojot Rjukjū salu (mūsdienu Okinavu) un ieņemot Taivānu pēc uzvaras Pirmajā Ķīnas—Japānas karā (1894—1895).

1904.–1905. gada Krievijas—Japānas karā Japāna uzvarēja Krievijas Impēriju, iegūstot kontroli pār Koreju un Dienvidmandžūriju.

1931. gadā Japāna iebruka Mandžūrijā, izveidojot marionešu valsti Mandžukuo.

1937. gadā Japāna sākas Otrais Ķīnas—Japānas karš, kurā Japānas Impērija ieņēma lielas Ķīnas teritorijas un pastrādāja daudzus kara noziegumus, piemēram, Nankinas slaktiņu.

Otrā pasaules kara laikā Japānas Impērija karoja pret Sabiedroto spēkiem. 1941. gada 7. decembrī Japāna uzbruka ASV flotei Pērlhārborā, izraisot ASV iesaistīšanos karā. Japāna paplašināja savu impēriju visā Klusā okeāna reģionā, ieņemot Filipīnas, Indonēziju, Malaiziju, Birmu un citas teritorijas. Sākotnēji Japāna guva panākumus, taču kara gaitā ASV un tās sabiedrotie pārņēma iniciatīvu un sāka atgūt ieņemtās teritorijas.

Kara beigās valsts piedzīvoja sakāvi un okupāciju. 1945. gada augustā ASV nometa atombumbas uz Hirosimu un Nagasaki, izraisot milzīgus postījumus un cilvēku zaudējumus. Japāna kapitulēja 1945. gada 15. augustā.

Pēc kapitulācijas Japāna tika okupēta ASV vadībā, kas izraisīja plašas politiskas, ekonomiskas un sociālas reformas, iekļaujot jaunās konstitūcijas pieņemšanu 1947. gadā, kas beidza Japānas Impēriju un izveidoja parlamentāru demokrātiju.