Mecosoprāns (itāļu: mezzo-soprano, mezzo — ‘puse, vidus’, soprano — ‘augšējais’) ir sieviešu vokālās balss tips, kas atrodas starp soprānu un kontraltu, un tā diapazona robežas ir no la mazās oktāvas līdz la otrajai oktāvai.[nepieciešama atsauce]
Operā mecosoprāns, līdzīgi kā soprāns, atkarībā no balss tesitūras, tembra, skaļuma, kā arī izpildāmās lomas rakstura, tiek iedalīts sekojošās kategorijās:
Kolaratūrmecosoprāns — raksturīgs ar silti iekrāsotu zemo reģistru, vienlaikus, ar izteikti virtuozu augšējo reģistru izpildījumu.
Liriskais mecosoprāns — balss ar līdzenu, juteklisku, bieži izteikti sensitīvu izpildījumu.
Dramatiskais mecosoprāns — raksturīgs ar spēcīgu vidējo reģistru un silti iekrāsotiem augšējiem reģistriem.
Agrīnajā operas žanra attīstības stadijā daudzas šodien joprojām pazīstamas mecosoprānu lomas tika rakstītas vīriešu jeb kontrtenoru balsīm.
