Svoboda | Graniru | BBC Russia | Golosameriki | Facebook
Pāriet uz saturu

Oto fon Bismarks

Vikipēdijas lapa
(Pāradresēts no Otto fon Bismarks)
Oto fon Bismarks
Otto von Bismarck
1. Vācijas impērijas kanclers
Amatā
1871. gada 21. marts — 1890. gada 20. marts
Monarhs Vilhelms I, Frīdrihs III, Vilhelms II
Priekštecis -
Pēctecis Leo fon Kaprivi
9. Prūsijas karalistes ministru prezidents
Amatā
1862. gada 23. septembris — 1873. gada 1. janvāris
Monarhs Vilhelms I
Priekštecis Ādolfs cu Hohenlohe-Ingelfingens
Pēctecis Albrehts fon Roons
11. Prūsijas karalistes ministru prezidents
Amatā
1873. gada 9. novembris — 1890. gada 20. marts
Monarhs Vilhelms I, Frīdrihs III, Vilhelms II
Priekštecis Albrehts fon Roons
Pēctecis Leo fon Kaprivi

Dzimšanas dati 1815. gada 1. aprīlī
Šēnhauzene, Prūsijas karaliste (tagad Saksija-Anhalte, Karogs: Vācija Vācija)
Miršanas dati 1898. gada 30. jūlijā
Frīdrihsrūe, Aumīle, Vācijas impērija (tagad Šlēsviga-Holšteina, Karogs: Vācija Vācija)
Apglabāts mauzolejā Frīdrihsrūē, Šlēsviga-Holšteina, Karogs: Vācija Vācija
Politiskā partija nav
Dzīvesbiedrs(-e) Johanna fon Putkamera
Reliģija luterisms
Paraksts

Krizantēmas ordenis

Oto Eduards Leopolds fon Bismarks (vācu: Otto Eduard Leopold von Bismarck-Schönhausen, dzimis 1815. gada 1. aprīlī, miris 1898. gada 30. jūlijā) bija vācu valstsvīrs, Vācijas apvienotājs, Prūsijas karalistes ministru prezidents (1862–1890), pirmais apvienotās Vācijas kanclers (no 1871).

Bismarka mērķi bija vienotas vācu valsts, kurā dominētu Prūsija, izveidošana un šīs valsts dominējošā stāvokļa panākšana Centrāleiropā.

Dzimis 1815. gadā Šēnhauzenas pilī Prūsijas Saksijas provincē rotmistra Kārļa Vilhelma fon Bismarka ģimenē. No 1832. līdz 1835. gadam studēja tieslietas Getingenes un Berlīnes universitātēs. 1847. gadā viņš kļuva par Prūsijas landtāga deputātu, no 1851. līdz 1859. gadam bija Prūsijas vēstnieks Frankfurtē, 1859. - 1862. gadā vēstnieks Krievijas impērijā, tad vēstnieks Francijas impērijā.

1862. gadā Bismarks kļuva par Prūsijas premjerministru un ārlietu ministru. 1864. gadā Prūsija atņēma Dānijai Šlēsvigu un Holšteinu, 1866. gadā sakāva Austriju. Bismarks kļuva par 1867. gadā dibinātās Ziemeļvācijas konfederācijas kancleru un 1870. gadā uzvarēja Franciju Francijas—Prūsijas karā.

Pēc Vācijas impērijas pasludināšanas Versaļas pils Spoguļu zālē 1871. gada 18. janvārī Bismarks kļuva par tās kancleru, 1872.-1878. gadā cīnījās pret Vācijas dienvidu un rietumu daļas opozīciju.

1883. gada 15. jūnijā, izdodot likumu par apdrošināšanu pret slimībām, Bismarks izveidoja pasaulē pirmās slimo kases. Pēc ķeizara Vilhelma II kronēšanas 1888. gadā Bismarka vara samazinājās. Miris 1898. gadā.

Bismarka vārdā ir nosaukts Bismarka arhipelāgs Melanēzijā un Bismarkas pilsēta ASV, Ziemeļdakotas štata galvaspilsēta.

Ārējās saites

[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]