Psihedēliskās vielas

Marihuāna rada vājus psihedēliskos efektus — to var uzskatīt par visbiežāk izmantoto psihedēlisko vielu

LSD škidrā veidā

Psihedēliskās vielas ir vielas, kas izmaina uztveri un izziņu, ierosinot psihedēlisko pieredzi.

Klasiskās psihedēliskās vielas (LSD, DMT, meskalīns, psilocibīna sēnes) pazudina uztveres robežas, kuru loma ir neļaut piekļūt parastajai apziņai nepiederīgiem signāliem, kas galvenokārt nāk no psihes (jūtas, emocijas un atmiņas), bezapziņas un zemapziņas. Empatogēni un marihuāna uztveres robežas vājina nedaudz un izsauc vājākus psihedēliskos stāvokļus.

Psihedēlisko dabas produktu pielietošanai reliģiskās praksēs un dziedniecībā ir sena vēsture. Mūsdienās populārāko psihedēlisko vielu lietošana ir aizliegta. Tā ir atļauta īpašām iezemiešu grupām vai stingrā medicīniskā kontekstā (medicīniskā marihuāna un psihedēliskā terapija).

Iedalījums

Psihedēliskās vielas iedala pārsvarā pie halucinogēnu klases. Var izšķirt četrus psihedēlisko vielu veidus:

• Klasiskās psihedēliskās vielas (5-HT_2A receptora agonisti) — vielas, kuru struktūrformula ir līdzīga serotonīnam un kuras organisms izmanto kā serotonīnu. Iedala trīs apakšgrupās:
  • lizergīni (piemēram, LSD un LSA),
  • triptamīni (piemēram, DMT un psilocibīns),
  • fenetilamīni (piemēram, meskalīns un 2C-B).
• Empatogēni — vielas, kuras īslaicīgi pastiprina serotonīna izdali:
  • fenetilamīni (piemēram, MDMA, MDEA, MDA).
• Kanabinoīdi (CB-1 kanabinoīdu receptoru agonisti) — vielas, kas aktivizē smadzeņu endokanabinoīdo sistēmu):
  • marihuānas galvenā viela THC un tam līdzīgi savienojumi.
• Disociatīvās vielas (NMDA antagonisti) — atsevišķi NMDA antagonisti (piemēram, ketamīns) neierosina psihedēlisko pieredzi, bet stāvokli, kas tam ir ļoti līdzīgs.

Skatīt arī

• Psihedēlija
• Enteogēni
• Psihedēliskais roks

Ārējās saites

• WWW Psychedelic Bibliography Arhivēts 2013. gada 23. oktobrī, Wayback Machine vietnē. - datubāze ar zinātniskiem rakstiem par psihedēliskajām vielām