Divgalvainais ērglis, ko kā simbolu izmantojuši vairāki seldžuku valdnieki
Seldžuku dinastija bija tjurku dinastija, kas valdīja vairākās Tuvo Austrumu valstīs.
Seldžuki cēlušies no oguzu tjurkiem, kas 8. gadsimtā apdzīvoja Oguzu valsti Turkestānas kazahu stepē.
- Tugruls (Tuğrul) un Čāhri (Çağrı) Beji (1040-1063)
- Alparslans (1063-1072)
- Melikšahs (Melikşah) (1072-1092)
- Mahmuds (1092-1093)
- Berkjaruks (Berkyaruk) (1093-1104)
- Melikšahs II (1104-1105)
- Muhammeds Tapars (1105-1118)
- Sandžars (Sancar) (1118-1157)
- Suleimans Šahs I (Süleyman Şah) (1077-1086)
- Vekilharčs Ebuls Kasims (Vekilharç Eb'ul Kasım) (1086-1092)
- Kiličarslans I (Kılıçarslan) (1092-1107)
- Šehinšahs (Şehinşah) (1110-1116)
- Mesuds I (1116-1155)
- Kiličarslans II (1155-1192)
- Kejhusrevs I (Keyhüsrev) (1192-1196 1205-1211)
- Suleimans Šahs II (1196-1204)
- Kiličarslans III (1204-1205)
- Kejkavuss I (Keykavus) (1211-1219)
- Alaedins Kejkubads I (1219-1237)
- Kejhusrevs II (1237-1246)
- Kejkavuss II (1246-1256; 1257-1261)
- Kiličarslans IV (1256-1257; 1261-1266)
- Kejhusrevs III (1266-1281)
- Mesuds II (1281-1297; 1302-1308)
- Alaedins Kejkubads II (1297-1302)
