Svoboda | Graniru | BBC Russia | Golosameriki | Facebook
Pāriet uz saturu

Spiegošana

Vikipēdijas lapa

Spiegošana ir slepenas informācijas ievākšana, iegūšana, zagšana. Nereti šī informācija pēc tam tiek nodota tālāk citām personām, valstīm, citu valstu izlūkošanas dienestiem. Personas, kuras veic šīs darbības, sauc par spiegiem. Spiegošana ir daļa no izlūkošanas. Spiegi ne tikai vāc informāciju, bet veic arī sabotāžas.

Spiegošana tiek uzskatīta par vienu no nopietnākajiem noziegumiem pret valsti, jo tā apdraud valsts drošību un suverenitāti. Ja kāds tiek pieķerts spiegošanā, sekas var būt ļoti smagas — arests, izsūtīšana vai pat nāvessods atkarībā no valsts un spiegošanas apstākļiem. Turklāt spiegošana var izraisīt starptautiskus konfliktus vai diplomātiskus saspīlējumus starp valstīm.

Spiegošanas veidi

[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Spiegošana var būt dažāda veida, un tā tiek veikta gan valsts, gan privātajā sektorā:

  • Valsts spiegošana — spiegi tiek izmantoti, lai iegūtu militāro vai politisko informāciju par citu valsti. Šāda veida spiegošanu parasti veic valstu izlūkošanas dienesti, piemēram, CIA, KGB (tagad FSB), MI6, vai Mossad.
  • Industriālā spiegošana — mērķēta uz komerciālu informāciju, piemēram, tehnoloģiskajiem izgudrojumiem, korporatīvajiem noslēpumiem, jauniem produktiem vai biznesa stratēģijām, lai iegūtu konkurences priekšrocības.
  • Politiskā spiegošana — tiek veikta, lai iegūtu iekšpolitisko informāciju vai noskaidrotu citu valstu politisko vadītāju plānus, piemēram, vēlēšanu stratēģijas, diplomātisko informāciju vai attiecības ar citām valstīm.

Spiegošanas rīki un metodes

[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Spiegošanā tiek izmantotas dažādas metodes un tehnoloģijas:

  • Slepenie aģenti un dubultaģenti — spiegi var darboties zem segvārdiem, dubultām lomām vai slēptām identitātēm.
  • Izsekošanas tehnoloģijas — spiegošanai tiek izmantoti dažādi novērošanas rīki, piemēram, slepenās kameras, mikrofoni, kodēšanas un atšifrēšanas ierīces.
  • Droni un satelīti — modernā spiegošanā tiek plaši izmantoti arī bezpilota lidaparāti un satelīti, lai iegūtu vizuālo vai radaru informāciju.
  • Kiberspiegošana — izmantojot datorsistēmas, hakerus un kaitīgo programmatūru, lai izvilktu sensitīvu informāciju no pretinieku valdībām vai korporācijām.

Ārējās saites

[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]