Viljams Enderss
| ||||||||||||||||
| ||||||||||||||||
| ||||||||||||||||
Viljams Elisons "Bills" Enderss (William Alison "Bill" Anders; dzimis 1933. gada 17. oktobrī; miris 2024. gada 7. jūnijā) bija ASV astronauts, lidotājs, inženieris, uzņēmējs.
Biogrāfija[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
Viljams Enderss piedzima 1933. gada 17. oktobrī Britu Honkongā ASV Jūras kara flotes virsnieka Artūra Endersa ģimenē. Pēc Viljama piedzimšanas ģimene pārcēlās uz Anapolisu Mērilendas štatā, kur viņa tēvs sāka pasniegt matemātiku Jūras kara flotes aspirantūras skolā. Vēlāk ģimene atgriezās Ķīnā. Pēc tam, kad Japānas spēki iebruka Naņdzjinā, Viljamam Endersam ar māti izdevās aizbēgt uz Filipīnām, un tālāk uz ASV.
1955. gadā Enderss ASV Jūras akadēmijā ieguva bakalaura grādu elektroinženierijā un iestājās ASV Gaisa spēkos. Pēc pilotu apmācības kursiem 1956. gadā viņš ieguva kara lidotāja kvalifikāciju. Dienēja par iznīcinātāju pilotu Jebkādu laikapstākļu pārtvērēju eskadriļā Gaisa aizsardzības pavēlniecībā (Air Defense Command) Kalifornijā un Islandē.
1960. gadā Enderss iestājās Gaisa spēku tehnoloģiju institūtā Raita — Patersona Gaisa spēku bāzē, un 1962. gadā ieguva maģistra grādu kodolinženierijā. Pēc tam viņš dienēja Gaisa spēku ieroču laboratorijā Kirtlendas Gaisa spēku bāzē, darbojoties kodolreaktoru aizsardzības un radiācijas ietekmes programmā.
1963. gada oktobrī Viljams Enderss tika uzņemts trešajā NASA astronautu grupā. Pēc astronautu pamatapmācības pabeigšanas viņš nodarbojās ar radiācijas dozimetriju, radiācijas ietekmi un vides parametru kontroli. Gemini 4 un Gemini 12 lidojumu laikā viņš bija kapsulas komunikators lidojumu centrā. Enderss bija Gemini 11 dublieru apkalpes pilots, apguva iziešanu kosmosā. Enderss piedalījās Apollo Mēness moduļa izstrādē, tai skaitā veica lidojumus ar eksperimentālu lidaparātu (Lunar Landing Research Vehicle), kas imitēja nosēšanos uz Mēness virsmas.
1967. gada novembrī Enderss kā pilots tika iekļauts Apollo 9 pamatapkalpē kopā ar Frenku Bormanu un Maiklu Kolinsu. Šajā lidojumā, līdzīgi kā Apollo 8 , bija plānots Zemes orbītā izmēģināt Mēness moduli. Pēc tam, kad 1968. gada vasarā kļuva skaidrs, ka Mēness modulis būs gatavs ne agrāk kā 1969. gada martā, tika nolemts ar Apollo 8 veikt Mēness aplidojumu bez Mēness moduļa. Savukārt, tā kā Apollo 8 Džeimsa Makdivita apkalpe bija daudz laika pavadījusi, trenējoties ar Mēness moduli, tika nolemts apmainīt Apollo 8 un Apollo 9 apkalpes vietām. Jūlijā Kolinsam medicīniskās apskates laikā konstatēja kakla diska trūci, un viņa vietā par komandmoduļa pilotu tika iecelts Džeimss Lovels.
Viljama Endersa vienīgais kosmiskais lidojums notika 1968. gadā no 21. līdz 27. decembrim kosmosa kuģī Apollo 8. Viņš formāli bija Mēness moduļa pilots, lai gan šajā lidojumā pats Mēness modulis netika sūtīts. Pirmo reizi pilotējams kuģis iegāja Mēness orbītā.
Pēc tam Enderss bija Apollo 11 dublieru apkalpes komandmoduļa pilots. 1969. gadā viņš atstāja NASA un atvaļinājās no bruņotajiem spēkiem ģenerālmajora pakāpē.
1969. gada jūnijā Viljams Enderss kļuva par Nacionālās aeronautikas un kosmosa padomes izpildsekretāru. 1973. gada 6. augustā Enderss tika iecelts Atomenerģijas komisijā. 1975. gada janvārī viņš kļuva par jaunizveidotās Kodolregulējošās komisijas priekšsēdētāju. No 1976. līdz 1977. gadam Viljams Enderss bija ASV vēstnieks Norvēģijā.
1977. gada septembrī Viljams Enderss kļuva par General Electric Kodolproduktu nodaļas viceprezidentu un ģenerālmenedžeri Sanhosē. 1979 gadā Hārvarda biznesa skolā viņš pabeidza Augstākās pārvaldības programmu. 1980. gada 1. janvārī viņš tika pārcelts uz GE Aviācijas iekārtu nodaļu par ģenerālmenedžeri. 1984. gadā Enderss pārgāja darbā uz Textron, kļūstot par izpildviceprezidentu aerokosmiskajos jautājumos. 1986. gadā viņš kļuva par vecāko izpildviceprezidentu operatīvajos jautājumos. 1990. gadā Enderss kļuva par uzņēmuma General Dynamics vicepriekšsēdētāju. 1991. gadā viņš kļuva par izpilddirektoru.
1993. gadā iljams Enderss atstāja General Dynamics un pārcēlās dzīvot Orkas salā Pjūdžita līcī Vašingtonas štatā. 1996. gadā Vašingtonas štata Bellingemā viņš nodibināja Lidojumu mantojuma muzeju (Heritage Flight Museum), kas 2014. gadā pārcēlās uz Skagitas reģionālo lidostu Bārlingtonā. Enderss bija muzeja prezidents līdz 2008. gadam.
Viljams Enderss gāja bojā 2024. gada 7. jūnijā 90 gadu vecumā lidmašīnas katastrofā starp Džonsa salu un Orkas salu.[1] Enderss vienatnē vadīja sev piederošo lidmašīnu Beechcraft T-34.[2] Liecinieki redzēja, ka lidmašīna iekrita ūdenī, un pēc aizdegšanās nogrima. Viljams Enderss savas dzīves laikā bija nolidojis vairāk nekā 8000 lidojuma stundu.
Kosmisko lidojumu kopsavilkums[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
| Kosmosa kuģis | Starta datums | Nolaišanās datums | Apkalpes biedri | Amats | Ilgums |
|---|---|---|---|---|---|
| Apollo 8 | 21.12.1968. | 27.12.1968. | Frenks Bormans Džeimss Lovels |
Mēness moduļa pilots | 6 d 3 h 1 min |
Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
- ↑ https://www.tvnet.lv/8036798/lidmasinas-avarija-asv-gajis-boja-bijusais-astronauts-un-ikoniskas-zemes-fotografijas-autors
- ↑ Apollo 8 astronaut William Anders, who took famous 'Earthrise' photo, dies in plane crash
Ārējās saites[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
- Oficiālā NASA biogrāfija (angliski)
- Anders, William Alison 'Bill' Encyclopedia Astronautica] (angliski)
- Уильям Элисон Андерс (krieviski)
|