Svoboda | Graniru | BBC Russia | Golosameriki | Facebook
Pāriet uz saturu

Vilnis Titāns

Vikipēdijas lapa
Vilnis Titāns
Dzimis 1944. gada 26. jūlijā
Valsts karogs: Ostlande Limbaži, Ostlande (tagad Karogs: Latvija Latvija)
Miris 2006. gada 10. jūnijā (61 gada vecumā)
Valsts karogs: Latvija Rīga, Latvija
Tautība latvietis
Nozares tēlniecība
Mācījies Latvijas Mākslas akadēmijā
Slavenākie darbi "Tautasdziesma" (1978), "Austras koks"(1982), "Jumis" (1983), "Saules pulkstenis" (1983), cikls "Ceļa stabiņi" (1985), triptihs "Leģenda par karu" (1987), Valpenes piramīda (1990)
Skolotāji Emīls Melderis

Vilnis Titāns (dzimis 1944. gada 26. jūlijā Limbažos, miris 2006. gada 10. jūnijā Rīgā) bija latviešu tēlnieks. Strādāja stājtēlniecībā, memoriālajā un monumentālajā tēlniecībā un medaļu mākslā. Darbi izpildīti galvenokārt granītā, arī bronzā un kokā.

Dzimis 1944. gadā Limbažos mežsarga ģimenē. Mācījās Viļķenes pamatskolā, apmeklēja Latvijas Republikas arodbiedrību padomes Kultūras nama tēlniecības studiju (vad. L. Dzeguze) un LVMA vakara sagatavošanas kursus (1967). Studēja Latvijas Mākslas akadēmijas Tēlniecības nodaļā, studijas beidza 1974. gadā ar diplomdarbu "Cilvēks un kosmoss" (vad. E. Melderis).

Strādāja par Carnikavas astoņgadīgās skolas zīmēšanas skolotāju (1974—1977), Mākslas muzeju un izstāžu apvienotā direkcijas (MMIAD), T. Zaļkalna memoriālā muzeja restauratoru (1977—1981), Mākslas fonda (MF) Tēlniecības nama izstāžu zāles vadītāju (1981—1985). Izstādēs piedalījās kopš 1977. gada. Mākslinieku savienības biedrs kopš 1983. gada.[1]

Titāns darbojās Imanta Ziedoņa vadītajā dižkoku atbrīvotāju grupā (kopš 1977); Latvijas kultūrvēsturiskajās vietās un pie dižkokiem novietojis akmeņus ar iekaltām zīmēm un uzrakstiem, veidojis akmeņu krāvumus (K. Baronam veltītā vietvārdu zīme — Valpenes piramīda netālu no Dundagas. Aktīvi darbojās Kultūras fonda Daugavas programmas realizēšanā.

Miris 2006. gada 10. jūnijā, apbedīts Skultē. Dēli Jānis Titāns — gleznotājs un Vilnis Titāns - ārsts.

Daiļrades raksturojums

[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Titāna tēlniecībai raksturīga konstruktīva stilistiskā ievirze. Daiļradi ietekmējusi arī tautas māksla un latvju raksti. Kompozīcijās izmantotas ģeometrizētas dabas formas, kas reizēm papildinātas ar tautas rakstiem. Darbiem dekorativitāti piešķir arī akmens virsmas kaluma faktūras, akmens un bronzas materiāla apvienojums.

Nozīmīgākie darbi

[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
  • "Tautasdziesma" (1978)
  • "Austras koks" (1982)
  • "Jumis" (1983)
  • "Saules pulkstenis" (1983)
  • Cikls "Ceļa stabiņi" (1985)
  • Triptihs "Leģenda par karu" (1987)
  • Organiskās sintēzes molekulas modeli pie PSRS ZA Bioorganiskās ķīmijas institūta Maskavā (1984)
  • "Valpenes piramīda" (1990)

Kultūras fonda Daugavas programmas ietvaros 1991. gadā izveidoja desmit granīta zīmes

[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Projekta "Saules tilts pāri līcim" ietvaros

[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Pēc projekta "Latvija saules zīmē" 1998., 1999. gadā uzstādīja četras granīta zīmes Latvijas tālākajos ģeogrāfiskajos punktos

[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Kapu pieminekļi

[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
  • Rakstniekam Sudrabu Edžum memoriālajā muzejā Siliņos Meņģelē (1986., arhitekts A. Vītols)
  • Komponistam, Latvijas himnas autoram Baumaņu Kārlim Viļķenes ciema "Indriķos" (1988. gada 17. septembrī)
  • Dzejniekam Fricim Bārdam Pociema Rumbiņos (1989)
  • Piemiņas zīmes brīvības cīnītājiem Cīravā (1989)
  • Piemiņas zīmes brīvības cīnītājiem Rojā (1995)
  • Izkala K. Zemdegas pieminekli "Koklētājs" Talsos (1996. gadā pēc 1939. gada modeļa, kopā ar dēlu J. Titānu, arhitekts A. Lācis)
  • Piemiņas zīmi represijās cietušajiem viļķeniešiem pie Viļķenes kultūras nama (atklāja pēc tēlnieka nāves 2006. gada 23. augustā)
  • "Arhitekts Andris Vītols" (1978)[2]
  • "Jānis Pauļuks" (1983)
  • "Tēlnieks Kārlis Baumanis" (1986)

Izstādes un simpoziji

[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Personālizstādes

[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
  • Rīgā "Krustceļā" (1992; 1998)
  • Talsos (1996)
  • Limbažos (1997)

Grupas izstādes

[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
  • Limbažos (1987, kopā ar A. Gulbi, , Z. Dz. Rapu, J. Rapu)
  • Lēdurgā (1988, kopā ar J. Petraškeviču , S. Krastiņu)
  • Kauņā (1989, kopā ar V. Mickeviču, J. A. Sīmani)
  • Rīgā (1993, kopā ar J. Titānu un J. Titānu (1893 — 1952).
  • Starptautisks tēlniecības simpozijs Plovdivā (1980, Bulgārijā)
  • Granīta tēlniecības simpozijs Rīgā (1986, "Raiņa motīvs", Tēlnieku parkā pie Mārupītes)
  • Starptautisks koktēlnieku simpozijs "Rīga—Dzegužkalns" (1998, "Pilsētas saule")
  • Diploms tēlniecības kvadriennālē "Rīga—84" par parka skulptūru "Atklāsme" (1984).[3]
  1. «Vilnis Titāns — (LRSP) Radošo savienību profesionālo mākslinieku reģistrs». makslinieki.lv. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2021-01-28. Skatīts: 2018-03-01.
  2. Medaļu māksla. Rīga : Liesma. 76.-77. lpp.
  3. Māksla un arhitektūra biogrāfijās, 3. sēj. Preses nams. 212. – 213. lpp.. lpp. ISBN 9789984003610.

Ārējās saites

[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
  • Titāns, Vilnis. Krustceļā : Tēlniecība. — Rīga, 1992. — [32 lpp.] : il. — Teksts paral. latv. un angļu val.
  • Titāns, Vilnis. Latvija saules zīmē = Latvia in the sign of the sun [buklets]. — Rīga: Jāņa Sēta, [b. g.]. — 1 saloc. lp. : il. — Teksts paral. latv. un angļu val.
  • Titāns, Vilnis. Saules ceļā [buklets]. — [Latvija, b. i.], 1996. — 1 saloc. lp. : il. — Teksts paral. latv. un angļu val.
  • Vilnis Titāns. — Rīga: Galerija Daugava, [2011]. — 151 lpp.: il. — ISBN 9789984494173
  • Asere, Anda. Latvijai sava piramīda : [par tēlnieka Viļņa Titāna veidoto Valpenes piramīdu] // Latvijas Vēstnesis. — 11.aug. (2006), 8.lpp.
  • Bahšteins, Raivis. Viļņa Titāna aiziešana pieder lielceļam // Rīgas Apriņķa Avīze. — 10.jūn. (2006), 8.lpp.
  • Briede, Vilhelmīne. Baltā saule — Ainažos : [par tēlnieka Viļņa Titāna veidotā akmens atklāšanu Ainažu jūrmalā] // Auseklis. — 27.jūn. (1998), 2.lpp.
  • Cēbere, Gundega. Vilnis Titāns 26.VII 1944 — 10.VI 2006. // Diena. — 15.jūn. (2006), 19.lpp.
  • Daiņa, Īrisa. Staiceles ainava kļūst bagātāka : [par 2. akmens tēlniecības simpoziju Staicelē (Limbažu raj.)] / tekstā stāsta mākslin. Vilnis Titāns // Auseklis. — 18.jūl. (2000), 5.lpp.
  • Daiņa, Īrisa. Tēvam zīmes, dēlam — vīzijas : [par Viļņa Titāna skulptūru un viņa dēla Jāņa Titāna gleznu izstādi Limbažu muzejā] // Auseklis. — 23. maijā (1998), 1.lpp. : fotogr.
  • Daiņa, Īrisa. Vilnim Titānam — jauns projekts : [par tēlnieka V. Titāna un viņa dēla gleznotāja Jāņa Titāna darbu izstādi Limbažu novadpētniecības muzejā] // Auseklis. — 28. maijs (1998), 5.lpp.
  • Eglīte Sandra. Saules zīmē: [V. Titāna dzīvesbiedres V. Titānes atmiņu stāsts] // Ievas Stāsti. Nr. 22 (2017, 10.nov.), 20. — 24. lpp. : ģīm., fotogr.
  • Guste, Baiba. Latvijas akmens dvēseles veidotājs tēlnieks Vilnis Titāns : [par tēlnieku V. Titānu (1944—2006) : sakarā ar 70.dz.d.] / Baiba Guste // Auseklis. — ISSN 1691—0141. — Nr.82 (2014, 25.jūl.), 3.lpp. : ģīm.
  • Jākobsone, Aira. No savas bērnības zemes — tālos mākslas ceļos : [par tēlnieka Viļņa Titāna viesošanos Baumaņu Kārļa Viļķenes pamatskolā] // Auseklis. — 17. maijs (2005), 2.lpp. : fotogr.
  • Medaļu māksla. Rīga: Liesma, 1987. — [par V. Titānu 76. — 77.lpp.]
  • Ozoliņa, Gunita. Akmens krāvumu autors — Vilnis Titāns : [par tēlnieka Viļņa Titāna darbiem] // Auseklis. — 20.jūn. (1998), 2.lpp.
  • Ozoliņa, Gunita. Vidzemes jūrmalā atklāj Balto sauli : [par tēlnieka Viļņa Titāna veidotā akmens atklāšanu Ainažos] // Diena. — 22.jūn. (1998), 1., 4.lpp.
  • Rupenheite, Ieva. Titāns un viņa koklētājs : [par Viļņa Titāna veidotā Kārļa Zemdegas pieminekļa "Koklētājs" atklāšanu Talsos] // Diena. — 19.nov. (1996), 16.lpp. : ģīm., fotogr.
  • Šaitere, Tekla. Improvizē akmenī : [sakarā ar tēln. V. Titāna 60. dz. d.] // Diena. — 26.jūl. (2004), 10.lpp.
  • Tamane, Regīna. Tapis vēstures atgādinātājs Viļķenes krustcelēs ; [sakarā ar tēlnieka Viļņa Titāna veidotā pieminekļa represētajiem viļķeniešiem atklāšanu]. — 26.aug. (2006), 1.lpp.
  • Vītola A. Atklāta tēlniekam Vilnim Titānam veltīta izstāde : [par piemiņas izstādi "Akmeņu plēsējs ar dzejnieka dvēseli" Skultes kultūras integrācijas centrā // Limbažu Novada Ziņas. — Nr.[1] (2014, 4.sept.), 5.lpp.
  • Zandere, Inese, 1958—. Divi pieminekļi Baumaņu Kārlim : [par komp. (1835—1905) veltītajiem pieminekļiem Limbažu kapsētā un Viļķenes "Indriķos" (Limbažu raj.)] / Inese Zandere ; Andra Krieviņa foto ; J.Kursīša fotoreprodukcija. — Saturā : "Dievs, svētī Latviju!" teksts un notis (faksimils) — Tekstu papildina J.Kursīša fotoreprodukcija "Baumaņu Kārlis" un Andra Krieviņa foto ar parakstiem "Limbaži kapsētā, Baumaņu Kārļa atdusas vietā, pie G.Šķiltera veidotā kapa pieminekļa runā Jānis Peters"; "Viļķenes "Indriķi" 1988. gada 17. septembrī. Jaunā pieminekļa autors — tēlnieks Vilnis Titāns". // Pionieris. — 1988. — 30.sept., 4.lpp. : ģīm., fotogr.

Attēlu galerija

[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]