Igaunijā pieņemts likums, kas ļauj izmantot iesaldētos Krievijas aktīvus

Par likumu balsoja 65 deputāti, bet trīs bija pret.

Pēc Riigikogu Konstitucionālās komisijas priekšsēdētāja Hendrika Johannesa Terrasa teiktā, Igaunijai šajā procesā ir celmlauža loma.

"Krievija ir agresorvalsts. Kompensācijai par tās militāro operāciju laikā nodarītajiem zaudējumiem nevajadzētu gult uz Ukrainas un tās sabiedroto pleciem. Krievija ir atbildīga par nodarīto kaitējumu, un tai būtu jāuzņemas šī atbildība," viņš sacīja.

Pēc Terasa teiktā, lai nodrošinātu Ukrainai agresijas kara laikā nodarītā kaitējuma kompensācijas tiesisko regulējumu, var izmantot aktīvus, kas jau ir iesaldēti, pamatojoties uz starptautiskajām sankcijām, un kuru īpašnieki nekādā gadījumā nevar tos izmantot vai ar tiem rīkoties.

"Ar šodien pieņemto likumu Igaunija ierosina mehānismu, kas paredz atbildību personām un uzņēmumiem, kuri ir tieši saistīti ar agresijas īstenošanu vai veicinājuši tās īstenošanu," viņš sacīja.

Valdības ierosinātais Likums par grozījumiem Starptautisko sankciju likumā un citos likumos rada iekšzemes mehānismu, lai nodrošinātu agresorvalsts materiālo atbildību par vissmagāko starptautisko tiesību pārkāpumu radītajiem zaudējumiem. Grozījumi ļauj to personu un uzņēmumu, kuri veicinājuši Krievijas nelikumīgās darbības, saskaņā ar sankcijām iesaldēto īpašumu izmantot kā priekšapmaksu par zaudējumiem, kas Krievijai jāatlīdzina Ukrainai.

Pirms otrā lasījuma konstitucionālā komisija grozīja likumprojektu tā, lai lēmumu par īpašuma izmantošanu kā priekšapmaksu par nodarīto kaitējumu pieņemtu Ārlietu ministrija administratīvās procedūras gaitā. Sākotnējā redakcijā bija paredzēts, ka atļauja izmantot īpašumu būtu jāpieprasa administratīvajā tiesā.

Saskaņā ar likumu, lai pieņemtu lēmumu par īpašuma izmantošanu kā priekšapmaksu par zaudējumiem, nepieciešams, lai prettiesiskā darbība būtu nodarījusi kaitējumu, kas ir pierādīts un ir atlīdzināms saskaņā ar starptautiskajām tiesībām, un cietušajai ārvalstij ir jābūt izteikušai prasību pret kaitējumu nodarījušo ārvalsti, kuru kaitējumu nodarījusī valsts nav izpildījusi saprātīgā termiņā.

Lai Igaunijā uzsāktu procedūru par īpašuma izmantošanu, jāiesniedz attiecīgs pieprasījums Igaunijai. Igaunijai un pieprasītājai valstij jāvienojas par noteikumiem un nosacījumiem par īpašuma izmantošanu kā priekšapmaksu par zaudējumu atlīdzību.Turklāt ir pietiekami jāpierāda saikne starp īpašuma īpašnieku un prettiesisko darbību.

Saskaņā ar grozījumiem Ārlietu ministrijai būs jānoskaidro visi ar īpašumu saistītie apstākļi un mantiskās attiecības un jāapliecina, ka nepastāv ārkārtēji apstākļi, kuros personas intereses ir svarīgākas par nepieciešamību piemērot pasākumu. Saskaņā ar likumu īpašuma īpašniekam ir tiesības apstrīdēt administratīvajā tiesā lēmumu par īpašuma izmantošanu.

Pēc ārlietu ministra Margusa Cahnas teiktā, trešdien Rīgikogu pieņemtais likums, kas ļauj izmantot iesaldētos Krievijas aktīvus, ir Igaunijas solis tuvāk precedenta radīšanai.

"Es atzinīgi vērtēju to, ka šodien Rīgikogu ar pārliecinošu balsu vairākumu pieņēma likumu, kas ļauj izmantot iesaldētos Krievijas aktīvus. Igaunija bija šī temata iniciatore, un šodien mēs esam spēruši soli tuvāk precedenta radīšanai, uz kuru Eiropa varēs paļauties," sacīja Cahkna.

"Likums ļauj izmantot iesaldētos to cilvēku un uzņēmumu aktīvus, kuri ir veicinājuši Krievijas agresiju, kā avansa maksājumu par zaudējumiem, ko Krievija ir nodarījusi Ukrainai. Tādējādi Igaunija var veicināt agresora saukšanu pie atbildības par Ukrainai nodarīto kaitējumu, kā to ir izdarījušas ASV, radot juridisku pamatu iesaldēto Krievijas valsts aktīvu izmantošanai Ukrainas labā," norādīja ministrs.

Cahkna pauda cerību uz drīzu progresu saistībā ar pagājušajā nedēļā Eiropas Parlamenta deputātu panākto vienošanos izmantot peļņu no iesaldētajiem Krievijas aktīviem, lai nodotu Ukrainai nepieciešamo militāro palīdzību.

"Taču tam vajadzētu būt tikai pirmajam solim, lai nodrošinātu, ka agresors tiek saukts pie atbildības par Ukrainai nodarīto kaitējumu. Mums arī jāturpina strādāt pie tā, lai izmantotu pamatlīdzekļus, jo lielākā daļa no 300 miljardiem eiro vērtajiem iesaldētajiem Krievijas aktīviem pārsvarā atrodas tieši Eiropā," norādīja ministrs.