Dzīve & stils / Cilvēkstāsti
Marta un Ervīns Vutnāni saimnieko Preiļu novada Sīļukalna pagastā. Ervīns kopā ar tēvu 100 hektāru platībā audzē graudus un kartupeļus, bet Marta – krūmmellenes un dārzeņus. Jaunā ģimene arī nopirkusi bijušo Sīļukalna bērnudārzu, kur attīsta dārzeņu, ogu un augļu pārstrādi, viņi stāstīja Latvijas Radio raidījumā "Stiprie stāsti".
Inga Lupančuka vairākus gadus pavadīja attiecībās, kurās cieta gan no emocionālas, gan fiziskas vardarbības, taču neizskaidrojama vilkme, ko viņa izjuta pret partneri, lika atkal atgriezties. Kaut arī viņa spēja no šīm attiecībām aiziet pavisam, tomēr piedzīvotā dēļ joprojām apmeklē psihoterapeitu un strādā ar sevi, viņa atklāja Latvijas Televīzijas rubrikā "Dzīvei nav melnraksta".
Mairitai Jirgensonei Baltijas ceļa laikā 1989. gada 23. augustā bija nepilni 17 gadi, Vilnim Gricaičukam-Puriņam – 27, savukārt Aivis Krauze ir dzimis 10 gadus pēc 1989. gada vasaras notikumiem. Viņi dalījās pārdomās par notikumiem pirms 35 gadiem ar Latvijas Televīzijas satura platformu "16 plus".
Valmieras novada Plāņu pagastā dzīvo aizrautīgs seniors – Guntis Ķigulis, kurš pēdējos gados aktīvi krājis dažādas senlietas. Viņa kolekcijā atrodamas rakstāmmašīnas un pirmie televizori, kas bija pieejami Latvijā. Sētā, klētiņā un angārā sakrāts vairāk nekā tūkstoš dažādu priekšmetu, aptverot laikposmu no 19. gadsimta sākuma līdz 20. gadsimta beigām.
"Man šķiet, ka es tik ļoti gribu dzīvot, ka man bija bail no tā, ka viss var beigties," Latvijas Televīzijas rubrikā "Dzīvei nav melnraksta" atklāja Alise Muižniece, kuras bērnību aizēnoja smagas veselības problēmas un arī sirds transplantācija. Tā noritēja veiksmīgi, un šobrīd Alise cenšas sasniegt savus mērķus jāšanas sportā.
"It kā viņš jau nav mazs bērns. Kaut viņam ir 19, 20 vai pat 30 gadi, viņš ir un vienmēr būs mans dēls. Es viņu mīlu. Es darīšu visu iespējamo, lai izvilktu viņu no šīs elles," Latvijas Televīzijas rubrikā "Dzīvei nav melnraksta" stāstīja Silvestrs Mutors. Silvestra 19 gadus vecajam dēlam Gabrielam pirms diviem gadiem atklāja ļaundabīgu audzēju mugurā.
Auguši šķirtās ģimenēs, Astrīda un Andris Ruļļi gribēja izveidot stipru ģimeni. Nu kopā nodzīvoti 47 gadi, izaudzināti seši bērni un sagaidīti jau 16 mazbērni. Pēdējo 15 gadu laikā saimnieki Saulkrastu novada Sējas pagastā viena hektāra platībā izveidojuši kolekcijas dārzu, kur šobrīd zied vairāk nekā 200 šķirņu hortenzijas. Dārzā aug arī 200 šķirņu peonijas, skujeņi, koki un graudzāles, Latvijas Radio raidījumā "Stiprie stāsti" stāstīja Astrīda un Andris.
Alisei Sondorei astoņu gadu vecumā tika diagnosticēts pirmā tipa diabēts. Vēloties iekļauties vienaudžu vidū un neizcelties, pusaudžu un vēlāk arī studiju gados viņa diagnozi "atlika malā". Šī iemesla dēļ viņas veselība strauji pasliktinājās, viņa atklāja Latvijas Televīzijas rubrikā "Dzīvei nav melnraksta".
"Vecāki, neteiktu, ka mani neatbalstīja, bet visu lika darīt pašam. Jāiet uz treniņu? Ej pats. Ir kāda problēma? Pats atrisini. Uzņemies atbildību par savu rīcību jau agrā vecumā," Latvijas Radio 5 raidierakstā "Jauni un bagāti" stāstīja jaunuzņēmuma "Supliful" līdzdibinātājs Mārtiņš Lasmanis, kurš, strādājot pilna laika darbos, izveidojis divus uzņēmumus. Vienu izdevās veiksmīgi pārdot, bet otrs kļuva par viņa un partneru pamatnodarbi.
Ciešanas un grūtības ir dzīves sastāvdaļa, to trešdien Tautas krustaceļā Aglonas bazilikas sakrālajā laukumā, sākoties Vissvētākās Jaunavas Marijas debesīs uzņemšanas svinībām, uzsvēra Rēzeknes–Aglonas diecēzes ģenerālvikārs un Starpdiecēžu tiesas tiesnesis laulību lietās Staņislavs Prikulis.
Liene Pušpura dzīvo Cēsu novada Nītaures pagastā un pērn konkursā "Sakoptākais mežs" saņēma balvu "Zelta čiekurs" par ilgtspējīgu meža apsaimniekošanu. Liene ir vecākā mežkope AS "Latvijas Valsts meži", bet kopā ar vīru Ivo rūpējas arī par 8,5 hektāriem sava meža. Abi meža vidū uzcēluši guļbūves dzīvojamo māju, audzē krūmmellenes un aprūpē 25 bišu saimes, par to vēstīja Latvijas Radio raidījums "Stiprie stāsti".
Manā dzīvē tā ir sava veida misija – palīdzēt citiem, kuriem ir redzes traucējumi tieši tāpat kā man, Latvijas Televīzijas rubrikā "Dzīvei nav melnraksta" atklāja Kaspars Biezais. Neskatoties uz redzes traucējumiem, Kaspars kopš bērnības ir bijis sportiski aktīvs. Viņš realizēja sevi džudo, nonākot pat līdz paraolimpiskajām spēlēm. Šobrīd Kaspars apmāca topošos sportistus, kā arī vada Latvijas Neredzīgo biedrību.
Radošās industrijas maksā labi, ja esi labs tajā, ko dari, Latvijas Radio 5 raidierakstā "Jauni un bagāti" atzina fotogrāfs un producents Filips Šmits. Viņš pats sevi dēvē par daudzfunkcionālu mākslinieku. Savu karjeru Filips uzsāka, fotografējot koncertus tepat Latvijā, taču studijas prestižajā Londonas Mākslas universitātē viņam iedeva globālāku skatījumu un zināšanas, kas arī ir viens no viņa pašreizējo panākumu stūrakmeņiem.
Pēc postošās vētras ūdenī ir arī meloņu un arbūzu lauki Andreja Kondratjuka saimniecībā Gātciemā pie Jūrmalas. Ar katru dienu ūdens līmenis gan krīt un ir cerības, ka lielākā daļa ražas tomēr nebūs cietusi. Tās melones, kas ūdenī jau iesprāgušas, paliks uz lauka kā mēslojums.
Pēkšņi labierīcību apmeklējumi naktīs, pēc kuriem radās vēlme atkal dzert veselu glāzi ūdens, bija pirmās pazīmes, kas Landai Jaunzemai radīja aizdomas, ka ar sešus gadus vecā dēla veselību kaut kas nav kārtībā. Pēc diezgan pēkšņas nonākšanas slimnīcā nākamajā dienā jau bija skaidra dēla diagnoze – pirmā tipa cukura diabēts, Latvijas Televīzijas rubrikā "Dzīvei nav melnraksta" stāstīja zēna mamma.
"Vai tev ir kāds elks, kuram tu vēlētos līdzināties?" pēc kopā pavadītas garas dienas vaicājam rosīgajai 18 gadus vecajai izvaltietei Ženijai Nikolaičenko. "Elks? Man mājās viens tāds ir. Tas ir mans tētis, kam es ļoti gribētu līdzināties un pārņemt no viņa daudz labu īpašību." Tēti Žani mēs sastopam, atjaunojot ģimenes māju, ko pirms gada aprija liesmas. Uguns paņēma arī iegādātās iekārtas, ar ko Ženija mājās gribēja ražot pistāciju konfektes. Notikusī nelaime jaunietes plānus nav sagrāvusi, tikai uz brīdi apturējusi, jo tētis viņus vienmēr radinājis pie darba un mācījis nepadoties.
Vairākkārt esmu gribējis visu pamest, piemēram, aizbraukt uz Itāliju un audzēt tur vistas un tomātus, Latvijas Televīzijas rubrikā "Dzīvei nav melnraksta," atklāja modes dizaineris Fjodors Podgornijs. Viņa darinātos tērpus valkā tādas popmūzikas ikonas kā Madonna, Rianna un Lēdija Gaga, bet reti kurš spēj iztēloties, ka spilgtais dizaineris savu bērnību aizvadījis visai drūmās krāsās.
Rūpes par jauniem un veciem Gunitai Bārdai nav tikai vārdu salikums. Jau ilgus gadus viņa strādā kultūras nozarē, bet vienmēr bijusi ideja, ka vajag darīt ko vairāk. Vienā dienā Gunita iedomājās, ka varētu doties pie Cēsu klīnikas senioriem un lasīt viņiem priekšā, sarunāties. Bez jebkādas iepriekšējas pieredzes tieši tā sākās viņas ceļš brīvprātīgajā darbā, un šobrīd Gunita ir arī brīvprātīgā darba koordinatore labdarības organizācijā "Hospiss LV", viņa stāstīja Latvijas Radio raidījumā "Monopols".
"Es vairs nevaru... Cik es varu cīnīties? Es esmu vienkārši sieviete un arī gribu dzīvot laimīgu dzīvi. Kā jebkurš cilvēks – no rītiem mosties un būt priecīga, nevis katru dienu iet un meklēt risinājumus," Latvijas Televīzijas rubrikā "Dzīvei nav melnraksta" atklāja Baiba Ziemele. Baibai ir ļoti retā Villebranda slimība, kas nozīmē, ka viņai nesarec asinis. Tas apgrūtina viņas dzīvi un ikdienu, kā arī rada nopietnus riskus veselībai un dzīvībai, bet zāles, kas to spētu mainīt, valsts nekompensē.
Sindija Kļaviņa-Grāvele ir gleznojusi, kopš sevi atceras. Viņas pirmie darbi tapuši vien trīs gadu vecumā turpat uz bērnistabas sienas. Protams, kurš gan savā bērnībā nav ko zīmējis uz visām sev pieejamām virsmām, taču Sindija šīs prasmes izkopa Akmeņkalnu mākslas skolā Skaņkalnē un vēlāk Rīgas Lietišķās mākslas koledžā. Tam sekoja Mākslas akadēmijas modes dizaineri. Tas viss varētu izklausīties pēc bezkaislīga CV, ja vien pa vidu nebūtu šaubu, vilinājumu, sevis meklēšanas un atrašanas laiks.
Svarīgākais šobrīd
1.
2.
3.
4.
5.
6.
7.
8.
9.
10.
