Pasūtītājs – "Valsts nekustamie īpašumi" – aizbildinās, ka Saeimas ēkas atjaunošana saistīta ar drošību, tāpēc arī šis konkurss atšķiroties no citiem, kuros uzvarētājs iegūst tiesības izstrādāt arī būvprojektu.
Saeimas nama metu konkurss
Paziņojumā par Saeimas nama atjaunošanas metu konkursu norādītas atlases prasības, piemēram, mākslas un arhitektonisko vērtību saglabāšanas kritērijs, jaunu pievienoto vērtību radīšana, interjera dizaina kvalitātes pieteikums un tamlīdzīgi. Paredzēts arī, ka pirmo trīs vietu ieguvējiem piešķirs naudas balvas – attiecīgi 40 000, 30 000 un 20 000 eiro, un būs arī divas veicināšanas balvas 10 000 eiro apmērā.
Taču paziņojumā nav norādītas plānotās ēkas atjaunošanas izmaksas, jo dalībniekiem tas nemaz nav jāzina – uzvarētājs nemaz nesaņems pakalpojuma līgumu, respektīvi, arhitektu birojs, kura iesniegtās skices atzīs par vislabākajām, nemaz nevarēs pats savu ieceri realizēt.
VAS "Valsts nekustamie īpašumi" skaidroja, ka šis ir tikai metu konkurss, bet ka pašu atjaunošanu domāts uzticēt uzņēmumam, kuram būs speciāla atļauja darboties Saeimas ēkā, jo tas ir kritiski svarīgās infrastruktūras objekts, kas saistīts ar paaugstinātu drošību.
Lai šādā objektā strādātu, nepieciešama drošības iestāžu izsniegta pielaide kritiskās infrastruktūras funkcionēšanai nozīmīgai informācijai. Ja konkursa rīkotāji gribētu jau paziņojumā ietvert garantiju, ka uzvarētājs varēs izstrādāt arī būvprojektu, dalībnieku loku nāktos sašaurināt, ietverot prasību, ka piedalīties var tikai arhitekti, kuriem šāda īpašā pielaide jau ir. Taču tieši to "Valsts nekustamie īpašumi" neesot gribējuši, norādīja VNĪ Nekustamo īpašumu attīstības pārvaldes direktors Jānis Ivanovskis-Pigits: "Saprotot to, ka šādi pretendenti ar šādām atļaujām ir ļoti ierobežots skaits un konkurence nebūtu pietiekama, un idejas, kas tiktu iesniegtas metu konkursā, būtu ierobežotā skaitā, konsultatīvā padome tomēr nolēma iet to ceļu, ka tiks izmaksāts balvu fonds un līgums netiek garantēts, bet tiek panākts, ka konkurss ir pieejams visiem – gan jauniem, gan pieredzējušiem arhitektu birojiem."
Jautāts, kas tad šo ieceri galu galā realizētu, VNĪ pārstāvis atbild: "Pēc tam, kad ideja ir noteikta, tiktu organizēts nākamais konkurss, kurā jau tiktu atlasīts pretendents, kuram jau ir atļauja strādāt ar šādu informāciju."
Arhitektu iebildumi
Kā skaidroja Jānis Ivanovskis-Pigits, metu konkursa uzvarētāja ideju īstenotu cits uzņēmums, un šis ir galvenais punkts, pret ko iebilst vairāki arhitektu biroji – "Sarma&Norde arhitekti", "Made arhitekti", "Arhis arhitekti", "J.Pogas birojs", NRJA un citi, kopumā gandrīz 20 pazīstami uzņēmumi, kas pievienojušies arhitektūras platformā a4d.lv publicētā vēstulē.
Tajā pausts, ka "dalība šai konkursā ir ne vien arhitekta ētikas un profesionālas rīcības kodeksa pārkāpums, bet arī arhitekta pašcieņu un profesionālo vidi degradējoša rīcība", tāpēc izteikts aicinājums kolēģiem šajā konkursā nestartēt.
Galvenos argumentus izklāsta arhitekts Visvaldis Sarma no biroja "Sarma&Norde arhitekti": "Katrs arhitekts gribētu, protams, ieraudzīt savu darbu realizētu tādu, kā viņš to iedomājas, tajā skaitā saglabāt savas tiesības un autortiesības, savu radošo brīvību. Realizēt pats savu darbu. Proti, būt kaut kā klātesošs projektēšanas procesā, kas diemžēl šeit nenotiks. Tas, kas droši vien pārsteidz visu arhitektu saimi, ka droši vien var tā darīt kādos nelielākos projektos, bet ir pavisam dīvaini, ka kaut kas tāds tiks darīts vienā no būtiskākajām mūsu institūcijām."
Jāpiebilst, ka birojs, kuru pārstāv Visvaldis Sarma, ir piedalījies tieši drošības iestāžu ēku projektu izstrādē, taču Saeima likuma izpratnē nav drošības iestāde, lai gan tās darbībā, protams, ir drošības aspekti. Arhitekts arī zināja stāstīt, ka citās Eiropas valstīs arhitekti ir piedalījušies parlamenta ēku būvprojektu izstrādēs, viņš nosauca Vāciju, Austriju, Šveici un citas valstis, kur tas tā noticis, un norādīja, ka ir gluži pašsaprotami, ka šādos darbos piedalās profesionāļi ar atbilstīgiem sertifikātiem un atļaujām strādāt ar sensitīvu informāciju.
"Mums ir jāsaprot, ka mēs projektējam augstākā likumdevēja ēku, kas nekādā veidā nav uzskatāma klasiskā veidā par jūtīgu infrastruktūru, kas nav uzskatāma par aizsardzības būvi, kas nav uzskatāma par drošības būvi. Mēs neiedomājamies, ka mūsu Saeimas ēkai šobrīd būvēsim apkārt piecmetrīgu žogu ar dzeloņdrātīm vai, teiksim, kaut kādu tuneli vai kanālu!" uzskata Sarma.
Arhitektu savienība: Saeima ir īpašs objekts ar īpašām prasībām
Latvijas Arhitektu savienības prezidents Artūrs Lapiņš skaidroja: "Turpmāko projekta izstrādi varēs veikt tikai ierobežots speciālistu loks, proti, biroji, kuriem ir drošības sertifikāts.
Tas arī ir tas, kas kolēģos šobrīd izraisa neapmierinātību, bet Saeima tiešām ir īpašs objekts ar īpašām prasībām šajā gadījumā."
Vai šo prasību jau no paša sākuma nevarēja ielikt konkursa nolikumā? Lapiņš norādīja: "Jā, to varēja tādā veidā darīt, bet konsultatīvā padome uzstāja uz to, lai pēc iespējas paplašinātu pretendentu loku, jo biroju ar drošības sertifikātu Latvijā tik daudz nemaz nav."
Pēc Latvijas Arhitektu savienības prezidenta Artūra Lapiņa paustā, sākotnēji Saeimas ēkas atjaunošanai vispār bijis paredzēts rīkot tikai iepirkuma konkursu, bet ne sacensību par augstvērtīgāko arhitektonisko risinājumu.
Tādējādi atklāts metu konkurss plašam pretendentu lokam un tam vēlāk sekojošs nākamais konkurss par būvprojekta izstrādi uzņēmumiem ar drošības sertifikātu savā ziņā pat uzskatāms par zelta vidusceļu, proti, varēja būt arī sliktāk.
Konkurss noslēdzas nākamnedēļ
Pēc arhitekta Visvalža Sarmas teiktā, vislabāk būtu grozīt konkursa nolikumu, ietverot būvprojekta izstrādes garantiju un pagarinot konkursa termiņu. Taču Jānis Ivanovskis-Pigits no VNĪ teica, ka nekas tāds nenotiks – konkurss noslēdzas jau nākamnedēļ, 18. jūnijā, un pieteikumu skaits esot pietiekams.
Vaicājot, kāpēc arhitekti ar vēstuli nākuši klajā tik vēlu – tik īsu brīdi pirms pieteikumu iesniegšanas termiņa, sacīts, ka ar konkursa rīkotājiem ilgāku laiku esot notikušas diskusijas un aicinājumi grozīt noteikumus jau izteikti šajās sarunās. Jau licies, ka izdosies panākt kopīgu valodu, bet tad, kad kļuvis skaidrs, ka arhitektu viedokli tomēr negrib ņemt vērā, tapusi šī vēstule.
