Izstrādē redzami četri dažādi studentu projekti, katrs ar pilnīgi atšķirīgu unikālo koncepciju un idejisko uzsvaru. Profesors Elers uzsver, ka visi šie projekti ir realizējami dzīvē, jo "studenti piegāja uzdevumam ar lielu atbildību, izstrādājot ne tikai konceptus un vizualizācijas, bet arī tehniskos projektus".
Studentu Signes Streipas un Daira Briļa projekts "Vīzija: traktiers; koncepcija: kafejnīca ar piegaršu" pamatā ir mājas vēstures izpētes gaitā radies atklājums, ka ēkā pirms divsimtčetrdesmit gadiem atradies traktieris "Jeruzaleme". "Mūsu ideja bija šo vēsturisko funkciju attīstīt, veidojot kafejnīcu ar trim galdiem, kas simbolizētu trīs ģimenes locekļus – Ojāru Vācieti, Ludmilu Azarovu, un viņas māti – Emmu Azarovu, kura pamatā saimniekojusi šajā virtuvē.
Muzeja vadītāja gan piebilst, ka pats Vācietis dzīves laikā virtuvē esot bijis reti manīts, un izteicies, ka viņš jau labāk naudu tērē grāmatām, nevis ēšanai.
Azarovu ģimenei gan virtuve bijusi ļoti būtiska telpa – arī to pametot, Ludmila Azarova visas virtuves mēbeles paņēmusi sev līdzi.
Tīna Elīza Duka, Simona Helmane un Anete Trifanova savā darbā izvēlējās koncentrēties uz Vācieša dzīves laika tipisko padomju sadzīvi, funkcionālo plānojumu saglabājot. Tā kā studentiem bija lūgts ekspozīcijās izcelt trīs tēmas: cenzūru, Ludmilas Azarovas ģimeni un Ojāru Vācieti, šajā darbā studentes cenzūras spiedienu centušās attēlot, kā simbolu izceļot karstā ūdens boileri.
Interjera dizaina studente Melisa Briža kopā ar produktu dizaina nodaļas studentiem Emīliju Lūsi un Gati Gorodničiju, strādājot pie projekta, balstījās "cabinets of curiosity" jeb kunstkameras [[vēsturisks nosaukums vēstures, mākslas, dabaszinātņu u. c. retumu kolekcijām un krātuvēm – red.] principā – lielas ekspozīcijas veidošanas no vairākiem priekšmetiem. "Cenzūras ideju izcēlām un izveidojām pieliekamajā, izveidojot plauktu no režģiem, tā attēlojot dzelzs stieņu žogu," skaidro studenti. Papildu tam – funkcionējoša virtuve ar iebūvētām iekārtām, kā arī vieta Vācieša iemīļotajai zilajai taburetei.
Ceturtā projekta izstrādātājas – Rebeka Ludriķe un Beāte Ludvikova – izlēma pievērsties dramatiskajam ģimenes stāstam, atsakoties no virtuves funkcionālā aspekta pa visam. Viņu projektā atspoguļots politiski drūmais laiks, cenšoties neidealizējot dzejnieka dzīvi un atklājot grūtības, ar kurām dzīves laikā saskāries Vācietis un viņa ģimene.
Pati virtuve, kurā savā laikā saimniekoja Emma un Ludmila Azarovas, apmeklētājiem gan pagaidām nav pieejama, skaidro muzeja vadītāja Ieva Ķīse, piebilstot, ka projekts virtuves atjaunošanai gan esot izstrādāts, tomēr tam trūkstot finansējuma.
"Jo īpaši projektā es gribētu izcelt Emmas Azarovas dzīvesstāstu," uzsver Ķīse.
Studentu darbi būs aplūkojami izstāžu telpā visu mēnesi, par ko dizainu autori ir gandarīti, minot, ka "mācību darbi parasti tiek izstādīti vien īsu brīdi akadēmijas telpās".
