Lietuvā notiek prezidenta vēlēšanas un referendums par dubultpilsonību

Lietuvā svētdien notikušajās prezidenta vēlēšanās piedalījušies 59,37% balsstiesīgo valsts pilsoņu, pēc vēlēšanu iecirkņu slēgšanas paziņoja Centrālā vēlēšanu komisija.

Svētdien nobalsojuši 47,78% balsstiesīgo, bet 11,59% nobalsojuši šonedēļ notikušajā iepriekšējā balsošanā.

Tā ir augstākā vēlētāju aktivitāte Lietuvas prezidenta vēlēšanu pirmajā kārtā kopš 1997.gada, kad nobalsoja 71,45% vēlētāju. Pirms pieciem gadiem prezidenta vēlēšanu pirmajā kārtā piedalījās 56,45% balsstiesīgo.

Mažeiķos īslaicīgs incidents – prezidenta vēlēšanu un referenduma laikā izkārts Krievijas prezidenta Vladimira Putina plakāts ar lamu vārdiem.

Taču rezultātu, visticamāk, sagaidīs vien dziļā naktī un tad arī būs skaidrs, vai būs otrā vēlēšanu kārta, jo, lai kāds kandidāts pilnībā uzvarētu, viņam ir jāiegūst vairāk nekā 50 procentu balsu.

Savukārt, lai referendums būtu spēkā, jānobalso vismaz 50 procentiem vēlētāju. Turklāt vismaz 50% no visiem balsstiesīgajiem – un ne tikai tiem, kas nobalsojuši – ir jāsaka "jā".

Aptauju rezultāti rāda, ka populārākais kandidāts ir pašreizējais valsts galva Gitans Nausēda, un gaidāms, ka otrajā kārtā iekļūs arī neatkarīgais kandidāts advokāts Igns Vēgēle vai premjerministre Ingrīda Šimonīte no valdošajā koalīcijā ietilpstošās konservatīvās partijas "Tēvzemes savienība – Lietuvas kristīgie demokrāti". Otrajā kārtā vislielākās izredzes uzvarēt ir Nausēdam.

Atdodot savu balsi vēlēšanās, Nausēda sacījis, ka balso par attīstību. Lai gan vēlēšanu rezultāti vēl nav apkopoti viņš jau paziņojis par ieceri "koriģēt valdības sastāvu" pēc vēlēšanām.

"Es domāju, ka pat ja valdības atkārtota iecelšana [pēc prezidenta vēlēšanām] ir vairāk tehniska rakstura jautājums - prezidentam tomēr ir jāuzņemas iniciatīva un jāievieš zināmi labojumi, ja viņš uzskata, ka tas ir nepieciešams - un es domāju, ka tas tā ir. Un tad mēs jau skatāmies uz nākamo politisko sezonu. Es uzskatu, ka ir ļoti svarīgi izveidot patiešām spēcīgu valdības koalīciju [pēc Seima vēlēšanām] un panākt to, ka šī nākamā valdības koalīcija ir patiešām sociāli jutīga, ka tā saprot šīs ļoti skaidrās prioritātes. kuras esmu izvirzījis arī es. Tās ir labklājība, sociālās sašķeltības mazināšana", sacīja Nausēda.

Tikmēr neatkarīgais kandidāts advokāts Vēgēle kādā no vēlēšanu iecirkņiem atkārtoja savas priekšvēlēšanu kampaņas saukli, sakot, ka viņš pārstāv "citu Lietuvu".

"Lietuva izvēlas starp to, kas ir bijis un kas varētu būt - citu Lietuvu, Lietuvu, kas ielūkojas acīs, kas sadzird [parasto] cilvēku", sacīja Vēgēle.

Vēlēšanās kandidē arī Daiņus Žalims no valdošajā koalīcijā ietilpstošās liberālās Brīvības partijas, kurš ir Vītauta Dižā universitātes Juridiskās fakultātes dekāns, bijušais aizsardzības viceministrs Ģiedrims Jeglinsks no opozīcijā esošās centriski kreisās Demokrātiskās savienības "Lietuvas vārdā", opozīcijā esošās centriski kreisā Darba partijas līderis Andrjus Mazuronis, kā arī vēl divi neatkarīgie kandidāti – ārsts Eduards Vaitkus un jaundibinātās labējās partijas "Nemunas rītausma" līderis Remiģijus Žemaitaitis, kurš nesen nolika Seima deputāta mandātu, jo Konstitucionālā tiesa secināja, ka viņš ar antisemītiskiem izteikumiem ir rupji pārkāpis amata zvērestu un valsts pamatlikumu.

Lietuvas prezidents tiek ievēlēts uz piecu gadu termiņu un amatu var ieņemt ne vairāk kā divus termiņus pēc kārtas.

Iepriekšējās prezidenta vēlēšanās 2019.gadā neatkarīgais kandidāts ekonomists Nausēda otrajā kārtā uzvarēja Šimonīti, kas bija tolaik opozīcijā esošās partijas "Tēvzemes savienība - Lietuvas kristīgie demokrāti" kandidāte. 2020.gada decembrī pēc konservatīvo uzvaras Seima vēlēšanās Šimonīte kļuva par premjerministri.

Vēlēšanu iecirkņos Viļņā svētdien bija garas rindas un komisiju darbinieki teica, ka aktivitāte ir jūtami lielāka. 

"Mēs visa ģimene nobalsojām par Nausēdu!" Latvijas Televīzijai sacīja Viļņā sastaptais vēlētājs Viktors.

"Es balsoju par Ignu Vēgeli," tikmēr pauda Gerda. "Viņš ir jurists, un es domāju, ka Lietuvai vajag prezidentu, kurš saprot likumus."

Bet urnās ir jāiemet ne vien balsojums par prezidentu, bet arī referenduma biļetens, jo šodien balsstiesīgajiem ir jāizšķiras, vai  Lietuvā ieviest dubultpilsonību. Līdz šim tas ir iespējams tikai īpašos izņēmuma gadījumos.

"Mans brālis, piemēram, dzīvo ASV. Un arī man pašai – iespējams es došos dzīvot uz ārzemēm tāpēc, arī man dubultpilsonība ir ļoti svarīga," pauda Justīne.

"Es uzskatu, ka tas patiešām ir svarīgi, īpaši tādēļ, ka tik daudzas rietumu valstis jau ir atļāvušas dubultpilsonību. Un man bija šāda pieredze, kad es dzīvoju ārzemēs. Es jutu, cik tas būtu bijis labi. Agrāk vai vēlāk tā būs arī pie mums," tikmēr sarunā ar LTV norādīja Tomass.

"Es balsoju pret, jo, ja vēlaties iegūt dubultpilsonību, jau tagad ir iespējami izņēmuma gadījumi. Tāpēc es nedomāju, ka tādēļ vajadzētu mainīt Konstitūciju," sacīja Gerda.

Gan prezidenta vēlēšanas, gan pilsonības balsojums notiek Lietuvai stratēģiski svarīgā laikā, kad vairāk jādomā par savu drošību, karu netālajos kaimiņos un par spēju tam visam turēties pretī. Cilvēki nāk ar ļoti skaidru vīziju, saka Vēlēšanu komisijas darbinieki, un arī viss process notiek mierīgi un bez lieliem satricinājumiem.

"Nav, lielu incidentu nav. Kāds nevarēja novēlēt mājās. Nekas liels. Mazi incidenti," sacīja Viļņas apgabala vēlēšanu komisijas vadītāja Eugēnija Ibianskiene.

Juridiski saistošais referendums Lietuvā ir par konstitūcijas normu, kas reglamentē pilsonības iegūšanas kārtību.

Pašlaik konstitūcijas 12.pants ir šāds: "Lietuvas Republikas pilsonību var iegūt no dzimšanas vai ar citu pamatojumu, kas paredzēts likumā. Izņemot likumā noteiktos gadījumus, neviens nevar būt vienlaikus Lietuvas Republikas un citas valsts pilsonis. Lietuvas Republikas pilsonības iegūšanas vai zaudēšanas procedūra tiek noteikta ar likumu."

Savukārt referendumā tiek balsots par šo pantu šādā redakcijā: "Lietuvas Republikas pilsonību var iegūt no dzimšanas vai ar citu pamatojumu un kārtībā, kas noteikta konstitucionālajā likumā. Konstitucionālais likums nosaka arī pamatojumu un kārtību Lietuvas Republikas pilsonības zaudēšanai."

Ja šāda redakcija tiks pieņemta referendumā, no Lietuvas pamatlikuma tiktu svītrots dubultpilsonības aizliegums.

Precīzākus nosacījumus, procesu un citus jautājumus saistībā ar dubultpilsonības iegūšanu iecerēts noteikt konstitucionālajā likumā. Tāds likumprojekts jau ir iesniegts Seimā.

Referendums par dubultpilsonības piešķiršanas iespēju paplašināšanu Lietuvā tika rīkots jau 2019.gada maijā kopā ar prezidenta vēlēšanām, bet atbalsts šai iecerei izrādījās nepietiekams.

Lietuvas konstitūcijas 12.pantam, kas reglamentē pilsonības iegūšanas kārtību, noteikta stingra aizsardzība un to var mainīt vienīgi tad, ja par to referendumā nobalso vairāk nekā puse balsstiesīgo Lietuvas pilsoņu.

Lai gan dubultpilsonību referendumā atbalstīja vairāk nekā 900 000 vēlētāju jeb 73% no visiem balsojušajiem, konstitūcijas grozījumu pieņemšanai pietrūka aptuveni 300 000 balsu.

Pašlaik neviens, kas emigrējis no Lietuvas pēc valstiskās neatkarības atjaunošanas 1990.gada 11.martā, nevar būt vienlaikus Lietuvas Republikas un citas valsts pilsonis, izņemot atsevišķus likumā paredzētus gadījumus.

Balsstiesības ir apmēram 2,4 miljoniem Lietuvas pilsoņu.

KONTEKSTS:

Lietuvas prezidents tiek ievēlēts tautas balsojumā. Prezidenta vēlēšanu pirmā kārta notiks 12. maijā. Uz prezidenta amatu pretendē astoņi kandidāti.

Galvenais favorīts ir līdzšinējais valsts galva Gitans Nausēda, kurš kandidē uz otro termiņu. Viņa galvenie konkurenti ir tagadējā premjerministre Ingrīda Šimonīte un jurists Igns Vēgēle.

Ja pirmajā kārtā neviens no kandidātiem nesaņems vairāk kā 50% balsu, pēc divām nedēļām, 26. maijā, notiks prezidenta vēlēšanu otrā kārta, kurā sacentīsies divi spēcīgākie kandidāti.

Vienlaikus ar prezidenta vēlēšanām Lietuvā notiks arī referendums par izmaiņām valsts konstitūcijā, kas paredz atļaut dubultpilsonību. Lai ierosinājums gūtu atbalstu, par to būs jānobalso vismaz 50% vēlētāju.

Lietuvā šis ir vēlēšanu gads, jo 9. jūnijā notiks Eiropas Parlamenta vēlēšanas, bet oktobrī plānotas Seima vēlēšanas.