Sarmīte Cīrule nav nekāda kaķu vecene. Viņa ir rotas galvenā kaujas mediķe un uz Ukrainu devās ar savu somu, nevis kaķu būri. Bet karā jautājumus neuzdod. Kaķi Sarmīti vienkārši atrada. Iespējams, viņu saimnieki devušies karot. Varbūt – bēgļu gaitās. Vispirms pieklīda viens kaķis. Nu jau viņi ir trīs. Un nu viņas dzīve vairs nav iedomājama bez šī ķepu bataljona.

"Rudijs palīdz ārstēt. Ir emocionālais atbalsts karavīriem," stāstīja rotas galvenā kaujas mediķe Ukrainā Sarmīte Cīrule.

Viņa stāstīja, ka karavīri bezgala pieķeras dzīvniekiem. Tā ir viņu mazā terapija.

"Kad tu nāc mājās, ģimenē. Tevi kāds gaida," viņa skaidroja.

Pārfrāzējot savulaik uzvedumā par Pifu dzirdēto dziesmu – kur ir suns, tur jābūt arī kaķim, te ir otrādi. Kur ir kaķi, parādās suņi. Tiesa – kā pacienti. Šajā laikā paralēli ložu izņemšanai, sistēmām karavīriem un zāļu izsniegšanai Sarmīte sniegusi neatliekamu palīdzību arī suņiem.

Kad Ukraina uzvarēs un Sarmīte brauks mājās, kaķi brauks ar viņu. Tas nav apspriežams.

Bet, ja vēlaties Sarmīti atbalstīt, tad viņa īpaši priecājas tieši par kaķu barību. Jo frontē tā nav pirmās nepieciešamības prece un pabarot kaķus ir grūti. 

Biedrībā "Tavi draugi" Rīgā, Ventspils ielā, jau zina – labdari mēdz nodot īpašus sūtījumus Sarmītes Cīrules kaķu bataljonam.

Agrāk pēc dežūras vai evakuācijas, vedot smagi ievainotos karavīrus no kaujas līnijas uz slimnīcu, Sarmīte pārnāca klusumā. Tagad pēc smagām darba dienām viņa nāk mājās un zina – viņu tur kāds ļoti, ļoti gaida...