Svoboda | Graniru | BBC Russia | Golosameriki | Facebook

Ukrainā kārtējie Krievijas uzbrukumi energoinfrastruktūrai; ievainoti divi «Ukrenergo» darbinieki

Krievija naktī uz sestdienu veica kārtējos kombinētos raķešu un dronu uzbrukumus Ukrainas teritorijā. Iebrucēju galvenais mērķis joprojām ir enerģētikas infrastruktūra, lai atstātu Ukrainas iedzīvotājus bez elektrības un apgrūtinātu situāciju valstī pirms gaidāmās apkures sezonas. Tikmēr arvien vairāk sabiedroto paziņo par plāniem piegādāt pretgaisa aizsardzības sistēmas Ukrainai.

Ukrainā kārtējie Krievijas uzbrukumi energoinfrastruktūrai; ievainoti divi «Ukrenergo» darbinieki
00:00 / 03:13
Lejuplādēt

Ukrainas spēki naktī notrieca 12 no 16 Krievijas palaistajām raķetēm un visus 13 trieciendronus "Šahed", paziņoja Ukrainas Gaisa spēku komandieris Mikola Oleščuks.

Ukrainas brīvprātīgo armijas "Dienvidi" runasvīrs Serhijs Bratčuks, komentējot šīs nakts uzbrukumus, sacīja, ka valsts pretgaisa aizsardzības spēki ir labi pastrādājuši.

"Ienaidnieka mērķis ir nemainīgs – dot triecienus enerģētikas infrastruktūrai. Tie notiek visā valsts teritorijā, bet šoreiz uzbrukumi bija vairāk mērķēti pa Ukrainas rietumiem. Šīs nakts kombinētajos uzbrukumos es neko jaunu ienaidnieka taktikā nesaskatīju," Bratčuks teica intervijā nacionālajā telemaratonā.

Diemžēl četras nenotriektās raķetes nodarīja postījumus enerģētikas infrastruktūrai Ļvivas un Zaporižjas apgabalos, informēja uzņēmums "Ukrenergo".

Zaporižjas apgabalā divi "Ukrenergo" darbinieki guvuši ievainojumus un nogādāti slimnīcā.

Kopš pavasara Krievija ir pastiprinājusi uzbrukumus Ukrainas kritiskajai infrastruktūrai, galvenokārt valsts energotīklam, kas ir izraisījis plašus elektroenerģijas padeves pārrāvumus. Valstī regulāri ir spēkā plānoti elektroenerģijas padeves pārtraukumi, lai novērstu Krievijas uzbrukumu radītos bojājumus energotīklam.

Enerģētikas uzņēmumi ir brīdinājuši, ka plašu postījumu gadījumā

Ukrainas iedzīvotāji varētu piedzīvot līdz pat 20 stundu ilgus elektroenerģijas padeves pārtraukumus dienā.

Krievijas regulārie postošie uzbrukumi Ukrainas energoinfrastruktūrai apliecina nepieciešamību stiprināt valsts pretgaisa aizsardzības spējas.

Ukraina saņem "Patriot" sistēmas

Nīderlande piektdien, 21. jūnijā, paziņoja, ka kopā ar vārdā nenosauktu partnervalsti piegādās Ukrainai pretgaisa aizsardzības sistēmas "Patriot" elementus. Arī Rumānija šonedēļ paziņoja, ka nodos Ukrainai vienu "Patriot" sistēmu.

Izdevums "The Financial Times" pirms dažām dienām vēstīja, ka Ukraina no ASV un Vācijas līdz šim ir saņēmusi vismaz četras "Patriot" sistēmas, kas ir izrādījušās ļoti efektīvas pret Krievijas raķešu uzbrukumiem.

Taču militārais analītiķis Dmitrijs Sņegirevs norādīja, ka Ukrainai ir nepieciešas lielāks daudzums modernu pretgaisa aizsardzības sistēmu. "Neaizmirsīsim, ka Ukraina teritorijas ziņā ir viena no lielākajām valstīm Eiropā, tāpēc Ukraina debesu noklāšanai ir nepieciešams ievērojami vairāk pretgaisa aizsardzības sistēmu. Četras "Patriot" baterijas ir labi, bet, lai jūs labāk saprastu, četras "Patriot" baterijas pašlaik ir izvietotas Rumānijā, taču Ukrainas un Rumānijas teritorijas izmēra ziņā ir nesalīdzināmas. Tāpēc vēl ir pie kā strādāt.

Atgādināšu, ka vienas "Patriot" baterijas cena sākas no viena miljarda dolāru, tāpēc jau iegūtais šo sistēmu skaits liecina par Ukrainas diplomātu un prezidenta panākumiem starptautiskajā arēnā," uzskata Sņegirevs.

ASV Baltais nams vakar apstiprināja, ka Vašingtona nosūtīs Ukrainai "Patriot" raķetes, par kuru piegādi bija parakstīti līgumi ar citām valstīm.

KONTEKSTS:

Krievijas nepamatotais un Kijivas neizprovocētais plaša mēroga iebrukums Ukrainā sākās 2022. gada 24. februārī. Kremļa propaganda bravūrīgi solīja ieņemt Kijivu trīs dienās, taču ukraiņu pašaizliedzīga un spēcīga pretestība neļāva Kremlim realizēt savus plānus.

Pēc neveiksmēm Kremlis izveda armiju no Kijivas apgabala, bet turpināja ofensīvu citos reģionos. 2022. gada rudenī ukraiņu armijai izdevās veiksmīgajās operācijās atbrīvot Harkivas apgabalu un daļu Hersonas apgabala, vairojot cerības uz iespēju sakaut pretinieku.

Taču 2023. gada vasarā sāktais Ukrainas pretuzbrukums nebija tik veiksmīgs, ko Ukrainas armija skaidro gan ar nepietiekamu ieroču nodrošinājumu no Rietumu sabiedrotajiem, gan ar Krievijas armijas izveidoto pamatīgo aizsardzības līniju un plašajiem mīnu laukiem. Tagad izskan atziņas, ka frontē sācies pozīciju karš ar nogurdinošajām kaujām un jāgatavojas ilgstošam atbalstam Ukrainai.

Tikmēr Krievija regulāri uzbrūk Ukrainas civilajiem objektiem un mērķtiecīgi cenšas iznīcināt Ukrainas enerģētikas infrastruktūru.

2024. gada maijā Krievija sākusi ofensīvu Harkivas apgabalā, mēģinot pārraut Ukrainas aizsardzības līnijas, bet ukraiņi cenšas noturēt pozīcijas.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti