ĪSUMĀ:
- Pirms gada Krievijas algotņu grupējuma "Vagner" vienības devās gājienā uz Maskavu, bet dumpis cieta neveiksmi.
- "Vagner" vadonis Jevgeņijs Prigožins pāris mēnešus pēc dumpja gāja bojā aviokatastrofā.
- Prigožina biznesa impērija un "Vagner" grupējums sadalīts vairākās daļās; daļu funkciju pārņēmušas Krievijas Aizsardzības ministrijas struktūras.
- "Vagner" atliekas mēģina saglabāt ietekmi un ienesīgo biznesu Āfrikā.
- Putina režīmam "Vagner" agrāk bija vajadzīgs pēdu slēpšanai, bet tagad Kremlis vairs neslēpjas.
- Putins "de facto" ir izpildījis daļu Prigožina prasību, veicot izmaiņas Krievijas armijas vadībā.
Gada laikā, kopš Krievijas algotņu grupējums "Vagner" devās gājienā uz Maskavu un tikpat strauji pagriezās atpakaļ, ir notikušas daudzas paredzamas un mazāk paredzamas lietas. Tas, ka dumpis nepāraugs valsts apvērsumā, kļuva skaidrs uzreiz pēc tam, kad privātās armijas vadonis Jevgeņijs Prigožins 200 kilometru attālumā no Maskavas apturēja savu, kā pats to sauca, "taisnīguma maršu".
Nākamais jautājums bija – cik ilgi Prigožins vēl dzīvos un vai notiks nodevēju medības armijā un Kremlī. Prigožins nodzīvoja vēl divus mēnešus, bet Krievijas armijas vadībā šobrīd jau notikušas pamatīgas tīrīšanas, amatā vairs nav arī bijušais aizsardzības ministrs Sergejs Šoigu, kura atkāpšanos savā gājienā uz Maskavu bija pieprasījis Prigožins. Arī "Vagner" algotņu tālākās gaitas ir dažādas.
"Vāgneriešu" maršu daudzi uzņēma ar sajūsmu
2023. gada 23. jūnija vakarā "Vagner" algotņu grupējums, kas Krievijai bija nozīmīgs militārais spēks karadarbībā Ukrainā, ienāca Krievijas teritorijā un ieņēma lielpilsētu Rostovu pie Donas ar tur izvietoto Dienvidu militārā apgabala štābu.
Nākamajā dienā grupējums iegāja arī Voroņežas apgabalā un strauji virzījās uz Maskavu. Tobrīd "vāgneriešu" bilancē jau bija seši notriekti Krievijas armijas helikopteri un viena transportlidmašīna, kā arī vismaz 15 nogalinātas Krievijas militārpersonas.
Prigožina mērķis bija gāzt Krievijas armijas militāro vadību un aizsardzības ministru Sergeju Šoigu. Par galveno Prigožina rīcības motīvu tiek uzskatīts tas, ka tuvojās 1. jūlijs, līdz kuram "Vagner" grupējumam bija obligāti jāslēdz līgums ar Aizsardzības ministriju. Šāds solis tiktu uztverts kā algotņu grupējuma izšķīdināšana Krievijas armijā.
"Vāgnerieši" ceļā uz Maskavu ne tikai nesastapa nopietnu militāro pretestību, bet guva arī neslēptu iedzīvotāju sajūsmu.
Tas rosināja lielas cerības arī ārpus Krievijas, jo šķita, ka Prigožina dumpis varētu novest pie Krievijas diktatora Vladimira Putina krišanas.
Tiesa gan, pats Prigožins nebija nekāds "miera balodis", kurš gribētu izbeigt karu Ukrainā. Tieši otrādi, viņa pretenzijas pret Kremli un armijas vadību bija saistītas ar to, ka iebrukums Ukrainā nav pietiekami efektīvs.
Prigožina privātā armija bija bēdīgi slavena ar savu nežēlību un brutalitāti, ko demonstrēja ne tikai Ukrainā, bet jau iepriekš arī Tuvajos Austrumos un Āfrikā.
Putina atriebība nebija ilgi jāgaida
Prigožina dumpis gan izčākstēja tikpat strauji, kā bija sācies. 24. jūnija vakarā Prigožins pavēstīja, ka aptur "taisnīguma maršu" uz Maskavu un licis saviem spēkiem atgriezties sākotnējās pozīcijās. Kā iemeslu dumpja izbeigšanai Prigožins minēja to, ka nevēlas pieļaut krievu asiņu izliešanu. Visticamāk, viņš bija sapratis, ka spēku samērs Maskavā tomēr nebūs viņa pusē.
Baltkrievijas diktators Aleksandrs Lukašenko uzņēmās vidutāja funkcijas Prigožina sarunās ar Kremli. Drīz vien tika paziņots, ka Prigožins ar saviem algotņiem dosies uz Baltkrieviju, bet krimināllieta pret viņiem ir slēgta.
Tas notika par spīti tam, ka dumpja laikā Putins solīja bargi sodīt "valsts nodevējus" un Prigožina kaujinieki bija vainojami pa ceļam notriekto Krievijas armijas lidaparātu apkalpes nāvē.
Putina atriebība pašam Prigožinam nebija ilgi jāgaida. Tieši divus mēnešus pēc dumpja sākuma, 2023. gada 23. augustā, Prigožina privātā lidmašīna cieta aviokatastrofā Tveras apgabalā.
Aviokatastrofā gāja bojā Prigožins, "Vagner" dibinātājs Dmitrijs Utkins, vairāki miesassargi un lidmašīnas apkalpes locekļi.
Putins izteica versiju, ka Prigožina lidmašīnas katastrofu izraisījusi "neuzmanīga apiešanās ar rokas granātu", bet reti kurš šaubījās, ka tā bija Putina atriebība Prigožinam par uzdrošināšanos mest izaicinājumu Kremlim.
ASV laikraksts "The Wall Street Journal" vēlāk rakstīja, ka Prigožina lidmašīna nogāzta ar nelielu spridzekli; šo operāciju uzdevis īstenot Putina līdzgaitnieks Nikolajs Patruševs.
"Vagner" grupējums sadalīts pa daļām
"Vagner" grupas kaujinieku skaits nav precīzi zināms. ASV un britu izlūkdienesti 2023. gada sākumā to lēsa ap 50 tūkstošiem, no kuriem lielākā daļa bija Krievijas kolonijās savervētie cietumnieki, kuriem pēc pusgada karošanas Ukrainā solīja apžēlošanu, bet tikai salīdzinoši neliela daļa bija profesionāli kaujinieki.
"Vagner" vienības Ukrainā cieta milzīgus zaudējumus – pēc britu raidsabiedrības BBC aplēsēm pie Bahmutas vien krita ap 20 000 "vāgneriešu".
BBC, kura vāc visu publiski pieejamo informāciju par Ukrainā bojāgājušajiem Krievijas karavīriem, rēķina, ka no identificētajiem kritušajiem katrs trešais bijis no "Vagner". Tikmēr dažādās pasaules valstīs, kur ar "vāgneriešiem" tika slēgti līgumi, joprojām atrodas daļa algotņu.
Ģeopolitikas pētījumu centra direktors un Hārvarda Universitātes viespētnieks Māris Andžāns portālam LSM norāda, ka nav uzticamu ziņu, cik īsti "vāgneriešu" pēc dumpja izgāšanās devās uz Baltkrieviju.
Zināms, ka viena daļa tur apmācījuši Baltkrievijas drošības dienestus; daļa, iespējams, ir nolīgti Baltkrievijas bruņotajos spēkos.
Daļa ir atgriezusies Krievijā, kur integrēta citās armijas struktūrās, bet daļa devusies uz Sīriju un Āfriku.
Izdevums "Politico", atsaucoties uz anonīmiem avotiem ASV izlūkošanā, rakstīja, ka bijušie "vāgnerieši" ir sadalījušies četrās grupās, no kurām viena karo Ukrainā, divas darbojas Krievijas Aizsardzības ministrijas un Maskavas izlūkdienestu kontrolē, bet ceturtā ir Krievijas Ģenerālštāba Galvenās izlūkošanas pārvaldes (GRU) finansētā algotņu grupa "Redut", kas darbojas, lai pārņemtu bijušo "Vagner" spēku operācijas dažādās Āfrikas valstīs.
"Vagner" saglabāja klātbūtni Āfrikā
Krievu žurnālists Iļja Barabanovs ir sarakstījis grāmatu "Mūsu bizness – nāve" par "Vagner" grupas vēsturi un asiņaino biznesu. Tā sarakstīta, balstoties uz dokumentāliem pierādījumiem un bijušo "vāgneriešu" liecībām.
Barabanovs sarunā ar LSM skaidro, ka Ukrainas frontē "Vagner" kā atsevišķa struktūra vairs nedarbojas. Tas, ko varēja novērot pēdējā gada laikā, ir Prigožina impērijas saplosīšana.
Daļa "vāgneriešu" noslēdza līgumus ar Krievijas Aizsardzības ministriju un turpina dienēt Krievijas spēku rindās. Piemēram, tā notika ar tiem algotņiem, kuri darbojās Sīrijā.
"Vēl kādi ir aizgājuši uz čečenu struktūrām Kadirova veidotajos "Ahmat" bataljonos; kādi ir palikuši Baltkrievijas teritorijā, bet tas ir pavisam nenozīmīgs kontingents. Un mēs redzam, ka "Vagner", tieši kā "Vagner" struktūrai, tam, kas no tās palicis pāri, ir izdevies saglabāt klātbūtni atsevišķās Āfrikas valstīs, taču ne visās," skaidro Barabanovs.
"Mēs redzam, ka Centrālāfrikas Republikā un, piemēram, Mali, turpina saglabāties "Vagner" klātbūtne. Bet skaidrs, ka tas vairs nav tas mērogs kā laikā, kad Prigožins bija dzīvs."
Barabanovs uzsver, ka kontingents, kas darbojas Sīrijā vai atsevišķās Āfrikas valstīs, ir neliels, runa ir par desmitiem vai simtiem cilvēku, atkarībā no valsts, bet noteikti ne par tūkstošiem.
Krievija vairs neslēpj savus nolūkus
Andžāns savukārt norāda, ka pērn rudenī Krievijas Aizsardzības ministrijas vadība kopā ar atbildīgo GRU izlūkdienesta ģenerāli devās tūrē pa Āfriku, lai acīmredzot iedrošinātu šos pamatā militāro huntu režīmus, ka nekas nemainās, varbūt pat paliek labāk.
Iepriekš "Vagner" grupa ar savu neskaidro statusu Kremlim bija nepieciešama, lai slēptu Krievijas klātbūtni dažādās netīrās operācijās, skaidro Andžāns, bet tagad Krievija vairs neslēpjas.
"Līdzīgi kā Ukrainā, kad pēc 2014. gada Krievija slēpās un teica, ka tie neesam mēs Donbasā, tāpat arī Āfrikā vienmēr varēja noliegt, sacīt, ka tie varbūt ir Krievijas pilsoņi, bet ar valdību tam nav nekāda sakara."
Tagad situācija ir mainījusies, un Krievija darbojas atklāti. Pieprasījums pēc Krievijas pakalpojumiem Āfrikā pat ir palielinājies, secina pētnieks.
"Krievija tagad darbojas kā tāds militāro huntu un diktatoru apdrošinātājs un apsargs, kur apmaiņā pret piekļuvi dabas resursiem Krievijas spēki ciniski, bet efektīvi nodrošina kārtību."
"Politico" norāda vēl uz kādu citu algotņu grupējumu izmantošanas mērķi. Prigožinam līgumi Āfrikā bija milzīgas peļņas avots no zelta raktuvēm un naftas ieguvēm, bet Krievija ar algotņu palīdzību cenšas arī destabilizēt situāciju starptautiskajā arēnā un mazināt ASV ietekmi Āfrikas valstīs.
Putins īstenojis Prigožina prasības
Krievijas aizsardzības ministra vietnieks Timurs Ivanovs, Aizsardzības ministrijas Galvenās sakaru pārvaldes priekšnieks Jurijs Kuzņecovs, Bruņoto spēku Galvenās sakaru pārvaldes priekšnieks Viktors Šamarins, bijušais 58. armijas komandieris ģenerālmajors Ivans Popovs, Aizsardzības ministrijas Pasūtījuma departamenta vadītājs Vladimirs Verteļeckis – tie ir redzamākie pēdējā laikā veikto "tīrīšanu" upuri Krievijas armijas vadībā. Aizsardzības ministra krēslu nav saglabājis arī Putina līdzgaitnieks Sergejs Šoigu, kuru jaunajā valdībā aizstāja iepriekš ar armiju nesaistītais ekonomists Andrejs Belousovs.
Šādas kadru pārmaiņas daļēji ir tas, ko pirms gada prasīja Prigožins, norāda Andžāns. Putins jau pats saprata, kādi iemesli ir Krievijas neveiksmēm Ukrainā.
"Viņš arī pats labi saprata, kur tam aug kājas, ka armijā ir nenormāla korupcija, slikta pārvaldība. Līdz ar to daļēji jau Prigožina prasības Putins pēdējos mēnešos ir īstenojis," secina Andžāns.
Tomēr Putins, visticamāk, negribēja, lai visi redz, ka viņš pakļaujas Prigožina prasībām, iespējams, arī nevēlējās kādus operacionālos pārtraukumus, tādēļ uzreiz nepakļāvās Prigožina prasībām.
"Vagner" grupas ietekme un nevēlēšanās pakļauties bija Kremļa bažu iemesls jau pirms dumpja, bet pēc pagājušā gada notikumiem Kremlis dara visu, lai līdzīgs scenārijs neatkārtotos nākotnē.
"Skaidrs, ka Krievijā grupējums ir pilnībā izjaukts. Neko tādu vairs nepieļaus ne Putins, ne viņa pēcnācējs, proti, nepieļaus tik spēcīga privāta veidojuma izveidošanos," spriež Andžāns.
