Ukrainas valdība izskatīšanai parlamentā iesniegusi Ukrainas nākamā gada valsts budžetu, kas paredz gandrīz par 30% palielināt valsts budžeta ienākumus, tajā skaitā uz nodokļu pieauguma rēķina.
Ietekme uz ekonomiku
Viens no galvenajiem spēlētājiem Krievijas ēnu flotes shēmā, ar kuru Krievijas nafta joprojām tiek transportēta pircējiem, kas ir gatavi maksāt vairāk nekā sankciju noteiktais maksimālais apjoms (60 ASV dolāru par barelu), ir Latvijas pilsonis Aleksejs Haļavins, noskaidrojis izdevums "The Insider".
Ikgadējais ziņojums par Eiropas Savienības Enerģētikas savienības stāvokli liecina, ka Eiropa joprojām ir atkarīga no Krievijas gandrīz piektajā daļā gāzes importa. Brisele joprojām vilcinās piemērot sankcijas Krievijas gāzei, bažījoties par lēno pāreju no fosilā kurināmā un atsevišķu dalībvalstu iebildumu dēļ. Tikmēr Ukraina uzsvērusi, ka gada beigās pārtrauks gāzes tranzītu uz Eiropas Savienību. Eiropas Komisija gan mierina, ka alternatīvas jau esot atrastas.
Krievija izmanto Ķīnas dzinējus un citas komponentes "Harpija-A1" tāla darbības rādiusa uzbrukuma dronu ražošanā, vēsta ziņu aģentūra "Reuters", atsaucoties uz diviem avotiem Eiropas izlūkdienestos un tās rīcībā nonākušajiem dokumentiem.
Starptautiskais Valūtas fonds (SVF) nākamnedēļ plāno sūtīt savus darbiniekus uz Maskavu, lai pirmo reizi kopš Krievijas pilna mēroga iebrukuma Ukrainā pārskatītu Krievijas ekonomiku. Šis solis ir izraisījis dusmas un sašutumu Eiropā. 9 valstu, tostarp arī Baltijas valstu un Polijas, finanšu ministri nosūtījuši vēstuli SVF vadītājai Kristalinai Georgijevai, aicinot to nedarīt, jo Krievijas diktators Vladimirs Putins to izmantos saviem propagandas nolūkiem.
Krievijas uzbrukumu dēļ Ukrainas piefrontes rajonus pamet ne tikai vienkāršie iedzīvotāji, bet arī uzņēmēji. Apģērbu ražotni no Doneckas apgabala uz Poltavu bija spiestas pārcelt divas draudzenes Viktorija un Olena.
Līdz šim par sabiedrības ziedojumiem labdarības organizācija "Ziedot.lv" nosūtījusi uz Ukrainu vairākus tūkstošus atmīnēšanas komplektu. Tie šobrīd ir ļoti nepieciešami - katra neitralizētā mīna izglābj kāda bērna, civiliedzīvotāja vai karavīra dzīvību. Viens no uzņēmumiem, kas Latvijā ražo atmīnēšanas iekārtas, atrodas Talsos. Šīs iekārtas pēc kara vajadzēs vēl 50 gadus.
Eiropas Savienības dalībvalstis arī divarpus gadus pēc Krievijas pilna mēroga iebrukuma Ukrainā joprojām no agresorvalsts importē energoresursus, tādējādi papildinot Putina režīma kara budžetu. Lai gan Eiropas Savienība ir apņēmusies tuvāko gadu laikā atteikties no Krievijas energoresursiem, ir dalībvalstis, kuras gandrīz pilnībā ir atkarīgas no Krievijas dabasgāzes piegādēm un, iespējams, nemaz nevēlas šo atkarību mazināt.
Neraugoties uz karu Ukrainā, Somija turpina importēt izejvielas no agresorvalsts Krievijas vairāku desmitu miljonu eiro vērtībā. Ik mēnesi Somijā no Krievijas iebrauc tūkstošiem kravas vagonu ar niķeļa rūdu un minerālmēsliem, noskaidrojis Somijas sabiedriskais medijs YLE.
Kara un emigrācijas dēļ Ukraina cieš no darbaspēka trūkuma. Nesen pieņemtais likums par mobilizāciju var vēl vairāk padziļināt problēmu. Lai to daļēji risinātu, uzņēmumi pieņem darbā arvien vairāk sieviešu. Viņas ir gatavas darīt arī tādus darbus, ko iepriekš uzskatīja par vīrišķīgiem.
Gāzes cena Eiropā ir pieaugusi, un galvenais iemesls tam ir Ukrainas karaspēka militārā operācija Kurskas apgabalā Krievijā, vēsta izdevums "Euractiv". Tas ir ļāvis palielināt Krievijas ieņēmumus no energoresursu pārdošanas Eiropai, kas joprojām nav pilnībā atteikusies no agresorvalsts fosilā kurināmā.
Kopš Krievijas pilna mēroga iebrukuma Ukrainā un ASV un Eiropas Savienības noteiktajām sankcijām uz Krieviju nosūtītas dolāru un eiro banknotes vairāk nekā 2,3 miljardu dolāru (2,1 miljarda eiro) vērtībā. Par to liecina aģentūras "Reuters" rīcībā esošie muitas dati.
Lai gan Eiropas Savienība (ES) apņēmusies atteikties no Krievijas energoresursiem, atbildot uz šīs valsts agresiju Ukrainā, šā gada pirmajā pusgadā bloka dalībvalstis palielinājušas sašķidrinātās dabasgāzes importu no Krievijas par 7%, salīdzinot ar pagājušā gada attiecīgo periodu, secinājusi ASV domnīca "Enerģijas ekonomikas un finanšu analīzes institūts" (IEEFA).
Krievija un Ķīna rudenī varētu pāriet uz bartera sistēmu savstarpējā tirdzniecībā, atsaucoties uz informētiem avotiem, vēsta ziņu aģentūra "Reuters". Iespējamā pāreja saistīta ar grūtībām veikt tiešos maksājumus no Ķīnas uz Krieviju pēc Rietumu sankciju ieviešanas.
ASV un citu sabiedroto valstu pārstāvji medijiem apstiprinājuši, ka Ukraina saņēmusi pirmos ilgi gaidītos "F-16" iznīcinātājus, Kijiva to publiski joprojām gan nav komentējusi. Pēc mediju ziņām runa ir par sešiem iznīcinātājiem, kas ir ļoti maza daļa no tā, kas Ukrainai vajadzīgs ienaidnieka pārsvara mazināšanai. Eksperti secina – lai gan tie dos savu artavu Ukrainas gaisa aizsardzībai, situāciju kaujas laukā tas ievērojami neizmainīs.
Svarīgākais šobrīd
1.
2.
3.
4.
5.
6.
7.
8.
9.
10.
