DOS STARTU
Piektdien skanēs svarīgākā sporta notikuma starta šāviens – Parīzē sāksies vasaras olimpiskās spēles. Mūsu sportisti un žurnālisti jau ir Parīzē, lai mums, sporta līdzjutējiem vai topošajiem faniem, stāstītu par notiekošo. LTV Sporta redakcijas vadītājs Andris Ušackis apkopojis, kā pats raksta, emocionālo fonu tam, kā sagatavoties spēļu rādīšanai skatītājiem, cik stundas iegādātā licence ļaus pārraidīt un vai ar to pietiks kārtīgam sporta fanam.
Pirmie iespaidi arī žurnālistiem, kuri ieradušies pamatīgiem drošības pasākumiem “nobruņotajā” Parīzē. Māris Rīmenis atminas, kāds murgs bija spēles Covid-19 laikā, nu tas aiz muguras, bet pasaule ir nemierīga un tāpēc drošība stingra. Taču pirmie Māra iespaidi ir: “Parīze gatava spēlēm, un gatavojamies arī mēs – atklāšanas ceremonijai.”
Parīzes olimpiskajās spēlēs Latviju 14 disciplīnās pārstāvēs 29 sportisti, kuru vidū būs gan pieredzējuši atlēti, gan debitanti līdz šim mazāku publicitāti guvušos sporta veidos. Iepazīstinam ar Latvijas olimpiešiem viņu pārstāvētajos sporta veidos un aptuvenām perspektīvām olimpiskajās arēnās.
Par noskaņošanos sacīkstēm stāsta arī sportisti; mūsu volejbolistes saka, ka domāt tikai par sprotu nevar, jāatvēsina galvas. Kalnu riteņbraucējs iepazīstas ar trasi, bet 3x3 basketbolisti dodas uz Parīzi pēc zelta.
Turam īkšķus par mūsu atlētiem un sekojam līdzi viņu startiem.
Foto: Publicitātes attēls
AIZ OKEĀNA
Bez šaubām, pasaulē svarīgs notikums būs ASV prezidenta vēlēšanas vēlā rudenī. Pašreizējais lielvalsts vadītājs Džo Baidens paziņojis, ka tomēr neturpinās ceļu uz pārvēlēšanu amatā, sakot, ka dod iespēju jauniem kandidātiem. Jāatgādina, ka virkne viņa atbalstītāju Baidenu aicināja uz šo soli, sakot, ka ciena par izdarīto, bet laiks doties pensijā. Baidens aicināja demokrātus atbalstīt tagadējās viceprezidentes Kamalas Harisas kandidatūru ASV prezidenta amatam. Harisa ir bijusi prokurore, kura savulaik sēdinājusi cietumā sliktos zēnus un tagad ir gatava sacensties ar bijušo ASV prezidentu un amata kandidātu Donaldu Trampu. Savu kampaņu Harisa sāka ar verbālu uzbrukumu kolēģim, viņa pretnostatīja sevi kā bijušo prokurori un Trampu kā notiesātu kriminālnoziedznieku. Aptaujas rāda, ka abu izredzes ir līdzīgas.
CITAS ZIŅAS MĀJĀS UN PASAULĒ
Neatkarīgās institūcijas 2025. gadam iesniegušas prioritāro pasākumu pieprasījumus par 7,5 miljoniem eiro, bet ministrijas un citas centrālās iestādes – par 1,284 miljardiem eiro. Šogad ir noteiktas citas prioritātes - ņemot vērā ģeopolitisko situāciju, pieņemts lēmums par tikai vienas prioritātes – iekšējā un ārējā drošība – atbalstīšanu 2025. gada budžetā. Prezidents Edgars Rinkēvičs prognozē, ka nākamā gada valsts budžeta veidošana nebūs viegla, tomēr drošības jautājumi būs prioritāte, un ar to ir jārēķinās tuvākos 2–3 gadus.
Nacionālo bruņoto spēku stratēģiskie mērķi turpmākajiem 12 gadiem būs aizsardzība, potenciālā agresora atturēšana un veiksmīga vēršanās pret jebkādiem hibrīduzbrukumiem. Plāns veidots no 2025. līdz 2036. gadam, bet darbu pie tā sāk jau šajā gadā. Plānā, piemēram, paredzēts palielināt miera laika struktūras skaitlisko sastāvu līdz 31 tūkstotim aktīvā dienesta karavīru un 30 tūkstošiem rezerves karavīru. Lai to sasniegtu, plānots kāpināt rekrutēšanu valsts aizsardzības dienestā, aktualizēt karavīru un zemessargu sociālās garantijas, kā arī palielināt karavīru atalgojumu, līdzsvarojot to ar darba tirgus tendencēm.
Pagājušajā nedēļā karavīru gaitas sāka Valsts aizsardzības dienesta trešais iesaukums. Uz dienestu bija jāierodas 450 jauniešiem, taču Ādažos ieradās par 15 mazāk. Kādam iemesls attaisnojošs, cits par savu neierašanos nevienam pateicis nebija. Kas notiek ar tiem, kas no dienesta izvairās? Sekas ir šādas - līdz brīdim, kamēr netiek iesaistīta Militārā policija, nekādas soda sankcijas par neierašanos nedraud, tikai diensts būs garāks nekā citiem, bet, ja iesaistās Militārā policija, var piemērot sodu no 50 līdz pat 5000 eiro.
Saistībā ar ekspremjera Krišjāņa Kariņa ("Jaunā Vienotība") avioreisu skandālu ir ierosināta vēl viena disciplinārlieta. Skandāla dēļ kancelejas direktors Jānis Citskovskis tika pazemināts amatā un, protestējot pret to, nolēma aiziet no darba, bet tagad tiek skaidroti apstākļi par vēl kāda cita darbinieka rīcību. Tā ir jau ceturtā disciplinārlieta. Tikmēr jaunais regulējums par specreisiem un kārtību, kādā atlīdzināmi ar komandējumiem saistītie izdevumi, vēl tikai top. Taču šobrīd gandrīz visas ministrijas komandējumu naudas ministriem jau ir samazinājušas.
Valsts un pašvaldības iestādes šobrīd turpina piekopt attālināto darbu, uzskatot to par priekšrocību, tomēr tādējādi tiek zaudēta darba kvalitāte, uzskata jaunais Valsts kancelejas direktors Raivis Kronbergs. Viņš plāno pārskatīt attālinātā darba izmantošanu. Kronbergs darbu jaunajā amatā sāks 12. augustā.
Valdības partijas konceptuāli vienojušās, ka jāierobežo azartspēļu darbība. Ierobežojumi attiektos uz spēļu zāļu darba laiku, spēlētāju vecumu, reklāmu un citām detaļām. Darbu pie potenciāliem nozares ierobežojumiem sāka jau 2018. gadā, un pirmajā līmenī tos varētu skatīt kādā no valdības sēdēm augustā, bet vēl trīs lasījumos tie jāvētī Saeimā.
Par Latvijas nacionālās aviokompānijas "airBaltic" akcijām interesi pirms potenciālā akciju sākotnējā publiskā piedāvājuma izrādījis kāds stratēģiskais investors, pavēstīja satiksmes ministrs Kaspars Briškens ("Progresīvie"), investora vārdu neatklājot. Ministrs saka, ka tā esot laba ziņa, jo investors varētu iesaistīties "airBaltic" kapitālā mazākuma paketē.
Bijušais Saeimas deputāts un satiksmes ministrs Tālis Linkaits izstājies no Jaunās konservatīvas partijas (JKP, iepriekš "Konservatīvie"). Linkaits JKP biedrs bija sešus gadus, un tagad esot pienācis laiks pievērsties profesionāliem izaicinājumiem.
Vanšu tilta remonta iepirkums Rīgā piedzīvojis neveiksmi – pārbūvēt pagājušā gadsimta 80. gados uzbūvēto tiltu pār Daugavu pieteicies tikai viens pretendents, kas piedāvājis to darīt par ievērojamu summu – 97 miljoniem eiro. Pašvaldība gatavojas izsludināt jaunu iepirkumu, norādot, ka vajadzības gadījumā līdz vērienīgajai pārbūvei tiltam veiks nelielu remontu, tomēr šobrīd tādas vajadzības neesot un tilts ir drošs.
Valsts drošības dienests pirmdien veicis izmeklēšanas darbības ar nu jau bijušo Eiropas Parlamenta deputāti Tatjanu Ždanoku (LKS) saistītos objektos. Dienests apstiprinājis, ka veicis kriminālprocesuālās darbības divos ar Ždanoku saistītos objektos. Kriminālprocesuālo darbību rezultātā izņemti datu nesēji, piezīmes un dokumenti. Šīs darbības VDD veica šā gada februārī sāktajā kriminālprocesā par iespējamu sadarbību ar Krievijas specdienestiem, apliecināja dienestā. Tikmēr Eiropas Cilvēktiesību tiesa par samērīgu atzinusi normu, kura liedza Ždanokai piedalīties 2018. gada Saeimas vēlēšanās, liecina tiesas publiskotais lēmums.
Valsts policija aizdomās par iespējamu gatavošanos kādas valsts amatpersonas slepkavībai aizturējusi piecas personas, ziņo Valsts policijā. Plašāku informāciju policija patlaban nesniedz, taču sola par notikušo informēt piektdien pēc procesuālo darbību pabeigšanas. Taču soctīkos publicēts video liecina, ka notikušais varētu būt saistīts ar administratora Mārtiņa Bunkus slepkavības lietā tiesājamiem.
Ogres novada domes sēdē deputāti vienbalsīgi nolēma par 15 000 eiro iegādāsies mākslinieku Agra un Ināras Liepiņu ģimenes veidoto ekspozīciju senlatviešu koka pilī Uldevene Lielvārdē. Šādu lēmumu pieņemt vajadzēja, jo pils izveidotājs un saimnieks Liepiņš nolēmis, ka šī ir pēdējā pils sezona. Viņš to ziemā plānoja nojaukt, savukārt Ogres novada pašvaldība, novērtējot Liepiņu ģimenes ieguldījumu, uzskatīja, ka pils ir saglabājama kā nozīmīgs latviskās identitātes objekts Eiropas kultūrtelpā.
Ukrainas Nacionālās gvardes komandieris Oleksandrs Pivnenko intervijā aģentūrai "Ukrinform" izteicis viedokli, ka pēc apmēram pusotra mēneša Krievijas spēki vairs nevarēs vienlaikus veikt aktīvus uzbrukumus vairākos virzienos un viņiem nāksies pāriet aizsardzībā. Tikmēr pēc trešdien notikušās tikšanās ar Ķīnas ārlietu ministru Ukrainas augstākais diplomāts Dmitro Kuleba izteica gatavību sarunām ar Krieviju, ja tiks cienīta Ukrainas teritoriālā suverenitāte un tas, ka bez Ukrainas nevar noslēgt jebkādu vienošanos.