Svoboda | Graniru | BBC Russia | Golosameriki | Facebook

"Tā nav draudzība, tas ir tiešs naidīgums": Tbilisi mērs peļ Eiropas ministrus par piedalīšanos mītiņā (29)

TVNET/LETA
Papildināts 16:14, 16. maijs, 2024
Tbilisi mērs Kaha Kaladze.
Tbilisi mērs Kaha Kaladze. Foto: Reuters / Scanpix

Gruzijas galvaspilsētas Tbilisi mērs, valdošās partijas "Gruzijas sapnis" politiķis Kaha Kaladze paudis neapmierinātību ar to, ka Baltijas valstu un Islandes ārlietu ministri trešdien ieradušies pie protestētājiem, kas galvaspilsētā bija sapulcējušies pie parlamenta ēkas, vēsta telekanāls "Mtavari".

"Ir mēģinājums no ārpuses valstī sarīkot apvērsumu, revolūciju. Piemērs tam ir pat tie ārzemnieki, kas ieradās un devās tieši uz mītiņu," telekanāla "Rustavi 2" ēterā pauda politiķis.

"Tā nav draudzība, tas ir tiešs naidīgums, tas ir mēģinājums valstī uzkurināt polarizāciju," sacīja Kaladze.

Nopēlumu Eiropas valstu ministriem paudis arī Gruzijas parlamenta spīkers Šalva Papuašvili, vēsta "Radio Brīvība" projekts "Eho Kavkaza".

"Vēršanās pie satrauktu jauniešu grupas, ko vada radikālās opozīcijas partijas, kas iestājas pret valdību, un saukt viņus par "visu nāciju" - tā ir uzvedība, ko varētu sagaidīt no padomju vai krievu propagandistiem, bet nevis no Eiropas Savienības (ES) dalībvalsts ārlietu ministra," platformā "X" norādīja parlamenta spīkers.

"Turklāt palīdzība demokrātiski ievēlētas valdības gāšanā tāpēc, ka jums nepatīk viņu pieņemtais likums, izklausās kā kaut kas tāds, kas ir nokopēts no padomju dziesmas," piebilda Papuašvili.

Jau ziņots, ka Latvijas, Lietuvas, Igaunijas un Islandes ārlietu ministri trešdien Gruzijas apmeklējuma laikā pie Gruzijas parlamenta ēkas atradās protesta mītiņā, kura dalībnieki protestēja pret Gruzijā pieņemto "ārvalstu aģentu" likumu, un teica runas.

Protestētāji ar vētrainiem aplausiem sveica atnākušos ministrus, kas no tribīnes paziņoja, ka vēlas redzēt Gruziju ES.

"Dienas noslēgumā ministri devās apskatīt arī protesta norises vietu. Ministri nepiedalījās protestā, bet bija tā vietā, lai aprunātos ar protestētājiem un uzzinātu viņu viedokļus un motivāciju," portālam TVNET norādīja Latvijas ārlietu ministres Baibas Bražes padomniece stratēģiskās komunikācijas un publiskās diplomātijas jautājumos Signe Znotiņa-Znota. "Ikvienam ir tiesības pulcēties un paust savus uzskatus. Valstīm ir pienākums pamattiesības aizstāvēt. Tas tika uzsvērts visās tikšanās. Protests bija miermīlīgs un protestētāji skaidroja, ka viņi tur ir, lai iestātos par Gruzijas nākotni Eiropas Savienībā."

"Mūsu vēstījums vizītes laikā bija nemainīgs: Baltijas valstis kopš neatkarības atgūšanas pirmās dienas vienmēr ir bijušas un joprojām ir Gruzijas draugi," uzsver Znotiņa-Znota. "Mēs esam investējuši ļoti daudz politisko, finansiālo un citu kapitālu, lai palīdzētu un atbalstītu Gruziju ceļā uz Eiropas Savienību un NATO. Izveidojušās situācijas risinājums jāmeklē konstruktīvā un demokrātiskā dialogā, kā arī konsultējoties ar starptautiskiem, neatkarīgiem ekspertiem. Mēs visi, arī starptautiskie partneri ir ieinteresēti, lai Gruzijas uzņemtais kurss ceļā uz Eiropas Savienību un arī NATO paliktu nemainīgs."

Gruzijas parlaments otrdien, 14.maijā, pieņēma pretrunīgi vērtēto likumu par ārvalstu ietekmi, kas izraisījis nedēļām ilgus masu protestus. Likumdevēji nobalsoja 84 balsīm "par" un 30 balsīm "pret", pieņemot likumu trešajā un galīgajā lasījumā. ES otrdien brīdināja Gruziju, ka likuma pieņemšana kavēs tās centienus pievienoties blokam.

"ES dalībvalstīm ir skaidrs, ka, ja šis likums tiks pieņemts, tas būs nopietns šķērslis Gruzijai tās Eiropas perspektīvā," sacīja ES augstākā pārstāvja ārpolitikas un drošības politikas jautājumos Žuzepa Borela preses sekretārs Pēters Stano.

Gruzijā notiek masveidīgi protesti pret valdību kopš 9.aprīļa, kad valdošā partija "Gruzijas sapnis" atkārtoti iesniedza parlamentā šī likuma projektu. Tas notika gadu pēc tam, kad tā protestu dēļ bija spiesta atsaukt gandrīz identisku priekšlikumu.

Likums paredz, ka nevalstiskajām un plašsaziņas līdzekļu organizācijām, kas saņem vairāk nekā 20% ārvalstu finansējuma, būs jāreģistrējas kā organizācijām, kas "darbojas ārvalsts interesēs". Šī frāze ir vienīgā atšķirība salīdzinājumā ar pagājušajā gadā atsaukto projektu, kurā bija teikts, ka šīm organizācijām jāreģistrējas kā "ārvalstu ietekmes aģentiem".

Likuma pretinieki dēvē to par "Krievijas likumu" un norāda, ka likuma pieņemšana kavētu Gruzijai realizēt mērķi pievienoties ES, kas pagājušajā gadā piešķīra valstij sen kāroto kandidātvalsts statusu. ES, ASV un ANO bija aicinājušas Gruziju nepieņemt šo likumu.

Aktuālais šodien
Svarīgākais
Uz augšu