Lietuva izsaka protestu Krievijai par amatpersonu izsludināšanu meklēšanā (1)

Krievijas pārstāvim norādīts, ka šāda Krievijas rīcība ir pretrunā ar vispāratzītajām starptautisko tiesību normām, liecina par mēģinājumiem falsificēt vēstures faktus un pauž necieņu pret Lietuvas Republiku.

Lietuvas Ārlietu ministrija pieprasa nekavējoties pārtraukt Lietuvas pilsoņu politiski motivētu vajāšanu.

Šī ir jau otrā protesta nota, ko šogad Lietuva iesniegusi Krievijai saistībā ar Lietuvas pilsoņu politisku vajāšanu. Iepriekšējā nota tika iesniegta februārī.

Jau vēstīts, ka šonedēļ kļuva zināms, ka Krievijas Iekšlietu ministrija izsludinājusi meklēšanā vairākas citas esošās un bijušās amatpersonas no Baltijas valstīm un Polijas.

No Lietuvas meklēšanā izsludināti Palangas mērs Šarūns Vaitkus un vicemērs Sauļus Sime, kā arī Panevēžas mērs Rītis Mīkola Račkausks un vicemēre Loreta Masiļūniene.

No Latvijas meklēto sarakstā iekļauts Saeimas deputāts Jānis Vitenbergs (NA), no Igaunijas - bijušais Policijas un robežsardzes departamenta ģenerāldirektors Elmārs Vahers un kādreizējais ārlietu ministrs Urmass Reinsalu.

Datubāzē ir arī Polijas pilsētas Malborkas mērs Mareks Haševskis un bijušais Bžegas mērs Ježijs Vrembjaks.

Visos gadījumos norādīts, ka izsludināšanas meklēšanā iemesls bijis Krievijas kriminālkodeksa pants, kurš gan nav netiek publiskots.

Krievijas propagandas aģentūra TASS, atsaucoties uz tiesībsargājošām iestādēm, ziņo, ka visas Igaunijas, Lietuvas, Latvijas un Polijas esošās un bijušās amatpersonas tiek meklētas saistībā ar krimināllietām, kas Krievijā ierosinātas pēc panta par padomju karavīru pieminekļu iznīcināšanu un bojāšanu.

Aģentūra norāda, ka vairāk nekā 170 ārvalstu pilsoņiem, tostarp triju Baltijas valstu un Polijas pilsoņiem, Krievijas Izmeklēšanas komiteja aizmuguriski izvirzīja apsūdzības pieminekļu apgānīšanas lietās jau 2023.gada septembrī.

Pērn septembrī Krievijas Izmeklēšanas komiteja uzsāka 16 krimināllietas par 143 faktiem par militāro apbedījumu, padomju karavīru pieminekļu un memoriālu iznīcināšanu vai bojāšanu Igaunijā, Latvijā, Lietuvā, Polijā un Ukrainā. 170 ārvalstu pilsoņus izmeklētāji apsūdzējuši aizmuguriski.

Februārī kļuva zināms, ka Krievijas varasiestādes izsludinājušas meklēšanā desmitiem Eiropas, tostarp arī Latvijas, politiķu un amatpersonu, kā arī daudzas augsta ranga Ukrainas militārpersonas un simtiem cilvēku, kurus Maskava pasludinājusi par "ārvalstu algotņiem", kas kopā ar ukraiņiem cīnās pret Krievijas karaspēku.

Viņu vidū ir gan Igaunijas premjerministre Kaja Kallasa, gan 59 Saeimas deputāti.