Par shēmām jāaizmirst: Ķīnas bankas atradušas veidu, kā sarežģīt dzīvi Krievijas importētājiem (1)

Vairākas Ķīnas bankas, pārbaudot bankas pārvedumus, sākušas pieprasīt apstiprinājumu tam, ka preces, kas pēc dokumentiem tiek piegādātas uz “draudzīgajām valstīm” – Serbiju, Baltkrieviju, Kirgizstānu un Kazahstānu, tik tiešām tiks piegādātas šajās valstīs, “The Moscow Times” atklājuši importētāji.

Pēc viņu teiktā, lielās Ķīnas bankas kā “Bank of China”, “Agricultural Bank of China”, “China Construction Bank”. “Zhejiang Chouzhou” un citas nelielās reģionālās lauksaimniecības bankas, kā arī darbam ar sankcionētu Irānu paredzētā “Kunlun Bank” ir sākušas aizdomīgi izturēties pret maksājumiem no Krievijas.

Caur trešajām valstīm maksājumi tiek veikti ne tikai gadījumos, kad nepieciešams ievest Krievijā “smagi sankcionētās” kravas. Tas tiek darīts gadījumā, ja pret importētājiem, kas veic darījumus, arī ir noteiktas sankcijas. Ķīnas bankas kopš februāra, kad ASV piedraudēja ar sekundārajām sankcijām visiem, kas palīdz Krievijai ar sekundārajām sankcijām, ar lielām aizdomām attiecas pret jebkādiem darījumiem, kas saistīti ar Krieviju.

Tiešā veidā no Krievijas uz Ķīnu tiek īstenoti aptuveni ceturtā daļa maksājumu, tomēr arī šeit nav skaidrs, kādi principi tiek ņemti vērā – viena banka vienu dienu var pieņemt maksājumus par konkrētu preču kategoriju, taču nākamajā dienā tā var atteikt maksājumus par tieši tām pašām precēm. Tādēļ daudzas kompānijas, kas atsakās “spēlēt loteriju”, sākušas izmantot partneru vai kompāniju pakalpojumus trešajās valstīs. Tas gan ir dārgāk (4-6% robežās), taču tas esot daudz ātrāk un vienkāršāk. Tomēr arī šis sankciju apiešanas veids saskāries ar problēmām.

“Mēs jau sen maksājam Ķīnai, izmantojot starpniekus Serbijā. Mēs pērkam nesankcionētās preces, tostarp audumus, tomēr tagad pēkšņi no Ķīnas bankas atnāca pieprasījums par preču maršrutu, kur ir jautāts, vai tiešām audumu partijas galamērķis ir Balkānos. Tagad jādomā, ko darīt,” norāda kādas Krievijas apģērbu ražošanas kompānijas menedžeris.

Audumu vidū ir arī tādi, kas tiek uzskatīti par divējāda pielietojuma precēm (var izmantot gan civiliem, gan militāriem mērķiem). Visas preces, kas ietilpst šajā sarakstā, tiek īpaši kontrolētas – pat ja maksājums tiek veikts no Krievijai “draudzīgās valsts”, Ķīnas banka to var uztvert kā “palīdzību sankciju apiešanā un atteikt maksājuma izpildi”.

“Mums jau kādu pusotru mēnesi ir problēma. Ja maksājam caur Kirgizstānas kompāniju, bet galamērķis ir norādīts Baltkrievija, tad banka pieprasa pierādīt, ka prece tik tiešām atrodas Kirgizstānā, un tad tai ir jānonāk Baltkrievijā. Tranzītā caur Krieviju to vest nedrīkst,” stāsta kāds importētājs.

Tas rada lielu piegāžu aizkavēšanos, jo preces faktiski jāpiegādā dokumentos norādītajā maršrutā, nevis jāizmanto “fiktīvi maršruti”.

Ir problēma arī ar Kazahstānu – bankas pieprasa dokumentus, ka krava, par ko samaksājusi kazahu kompānija, nonāks tieši šajā valstī, bet Kazahstānas varasiestādes ir aizliegušas daudzu sankcionēto preču tranzītu. Tas nozīmē, ka būs nepieciešams tērēt vairāk līdzekļu uz Kazahstānu, bet arī veikt atmuitošanu un citas formalitātes, un tikai tad vest preci uz Krieviju. Importētāji sūdzas, ka tas ir ļoti neizdevīgi, jo PVN jāmaksā divas reizes – gan Kazahstānā, gan Krievijā. Tādējādi ievērojami krītas importētāju konkurētspēja.

“Protams, ka mēs varam bankā iesniegt vienus maršruta dokumentus un braukt pa citiem, jo baņķieri taču nestāvēs uz robežām un neko nepārbaudīs. Tomēr tādā gadījumā tas nozīmē, ka mēs no godīgiem biznesmeņiem faktiski kļūstam par kontrabandistiem,” sūdzas viens no uzņēmējiem.

Tiek norādīts, ka arī kravu pārvadājumi no Ķīnas uz Krieviju ir strauji kļuvuši dārgāki. Piegādes pa jūru sadārdzinājis konflikts Sarkanajā jūrā. Tāpat tiek norādīts, ka sadārdzinājušies arī dzelzceļa pārvadājumi.