Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kamera (LTRK) jau labu laiku izplata no sabiedrisko attiecību viedokļa pareizus publiskos paziņojumus, aicinot politikas veidotājus pārtraukt jebkādu ekonomisko sadarbību ar Krieviju un Baltkrieviju. Tomēr pārsteidz, ka šo vēstījumu auditorija ir tikai politikas veidotāji, nevis, piemēram, LTRK biedri, kuri joprojām turpina ekonomisko sadarbību ar agresorvalstīm.
Līdzīgu paziņojumu LTRK izplatīja mēnesi vēlāk, šā gada martā. Tajā uzņēmēju organizācija uzsver, ka "ir skaidrāk par skaidru, ka ekonomiskā sadarbība, kas pēc būtības ir asiņains bizness, ir jāpārtrauc". "Ir radusies dīvaina situācija, kad vistiešāk iesaistītā puse, uzņēmēju komūna, skaļi un skaidri pauž savu nostāju – sadarbība jāpārtrauc, politiķi izvēlas ignorēt vai "mīkstināt" šo prasību," paziņojumā rakstīja LTRK.
Šie deklaratīvie paziņojumi ir saprotami un pieņemami, tiem nav iespējams iebilst, un atliek vien piekrītoši māt ar galvu. Tomēr šonedēļ Baltijas pētnieciskās žurnālistikas centra "Re:Baltica" publicētais raksts "Rubļa šarms", kurā nosaukti uz Krieviju eksportējošie Latvijas uzņēmumi, raisa jautājumus par pašas LTRK līdzatbildību.
Lai turpinātu lasīt, iegādājies abonementu.
Lūdzu, uzgaidi!
Pielāgojam Tev piemērotāko abonēšanas piedāvājumu...
Abonēšanas piedāvājums nav redzams? Lūdzu, izslēdz reklāmu bloķētāju vai pārlādē lapu.
Jautājumu gadījumā raksti [email protected]
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
