BBC Russian

Ir baisi apzināties, ka mums līdzās dzīvo jaunieši, kuru autoritāte ir tēvs cietumnieks vai māte alkoholiķe, kuri nezina, kā izskatās lelle vai lego kluči, kuri paši lieto visas iespējamās apreibinošās vielas, laupa, zog un uzbrūk, kuri jau pabijuši dažādās iestādēs, kur neviens viņus nav spējis uzvest uz normālas dzīves taciņas.

To secina Latvijā vēl nebijušas individuālas sociālās rehabilitācijas programmas vadītāja. Speciālisti savā vidē projektu dēvē par "Mežu". Tā arī ir: dziļos laukos, meža vidū šāds dzīves apstākļu sists jaunietis kopā ar mentoru pavada divus gadus. Mēnesī šī programma no Rīgas pašvaldības budžeta vienam jaunietim izmaksā virs 7000 eiro. Tās oficiālais nosaukums – "Individuālās sociālās rehabilitācijas programma ar izmitināšanu bērniem ar uzvedības traucējumiem". Tie ir Rīgas ielu jaunieši, kuri dzīvo ārpus ģimenes aprūpes un neievietojas nekādos vispārējos sabiedrības noteiktos normālības rāmjos. Latvijā šāda veida projekts tiek īstenots pirmo reizi – no pagājušā gada rudens tajā iesaistīti divi 15 gadus veci jaunieši – meitene un puisis, bet šomēnes programmu uzsāks vēl divi jaunieši. Plašāk par programmu un jauniešu portretiem stāsta Agnese Igaune, minētās SOS bērnu ciematu programmas vadītāja. Organizācija saskaņā ar sadarbības līgumu to īsteno, bet finansētāja ir Rīgas pašvaldība jeb tās sociālais dienests.

"Pašpikot" no Vācijas

SOS bērnu ciemati jau ilgstoši sadarbojas ar sociālo dienestu, sniedzot pakalpojumus jauniešiem ar augstu sociālo risku un uzvedības traucējumiem, taču pieredze rāda, ka ne vienmēr viss palīdz un der, un rezultāti ne vienmēr ir tik labi – bieži vien jauniešus no ielas vides neizdodas izvilkt.