Līdz ar to iepirkšanās e-veikalos ir kļuvusi par ikdienišķu iepirkšanās veidu. Pielāgojoties mūsdienu tendencēm, arī arvien vairāk uzņēmumu interneta vidē izveido savus e-veikalus. Tomēr ir pāris juridiskie darbi, kas jāapzina pirms e-veikala atvēršana, ko sastādījušas advokātu biroja Sorainen ekspertes Ieva Andersone, Dace Everte un Agneta Rumpa. Savukārt, ja jums jau ir atvērts e-veikals, juridisko darbu saraksts palīdzēs pārbaudīt, vai par visu esat parūpējušies.
1. Sagatavojiet e-veikala lietošanas noteikumus jeb distances līgumu.
Pircējam ir jābūt pieejamiem skaidriem noteikumiem, saskaņā ar kuriem notiks pirkšanas/ pārdošanas darījums un kuros būtu precīzi definētas katras darījuma puses tiesības un pienākumi.
Attiecībā uz patērētājiem līgumā obligāti ietveramo informāciju nosaka:
- Patērētāju tiesību aizsardzības likums un
- Ministru kabineta Noteikumi par distances līgumu.
2. Reģistrējiet domēnu e-veikala interneta vietnei.
Domēna vārda pieejamību var pārbaudīt nic.lv datubāzē. Jūsu domēna vārds nedrīkst pārkāpt citas personas tiesības uz preču zīmi vai kādas citas intelektuālā īpašuma tiesības. Par to, vai tā ir, iepriekš pārliecinieties preču zīmju datubāzēs un komercreģistros.
3. Sagatavojiet skaidru un viegli saprotamu aprakstu par katru piedāvāto preci/ pakalpojumu.
Neskaidrība par preci var tikt uzskatīta par netaisnīgu līguma noteikumu, un tas patērētājam dod tiesības prasīt zaudējumu atlīdzību, ja tādi radušies. Kas ir netaisnīgi līguma noteikumi, paskaidrots Patērētāju tiesību aizsardzības likuma 6. pantā un Patērētāju tiesību aizsardzības centra mājaslapā.
Ja e-veikalā tiek piedāvāts iegādāties digitālo saturu vai digitālo pakalpojumu, patērētājam nepieciešams dot iespēju novērtēt attiecīgās preces, pakalpojuma, digitālā satura vai digitālā pakalpojuma derīgumu un atbilstību. Iepazīstieties arī ar citām Patērētāju tiesību aizsardzības likumā norādītajām prasībām attiecībā uz pārdevēja vai pakalpojuma sniedzēja pienākumu nodrošināt digitālā satura vai digitālā pakalpojuma atbilstību līguma noteikumiem.
4. Lietošanas noteikumos izstāstiet, kā pircējs var īstenot atteikuma tiesības, un sagatavojiet atteikuma veidlapu.
Patērētājiem distances līguma gadījumā ir tiesības atteikties no iegādātās preces 14 dienu laikā no tās piegādes dienas. Šīs tiesības var tikt ierobežotas tikai konkrēti noteiktos gadījumos. Atteikuma tiesību īstenošanas kārtību nosaka Ministru kabineta Noteikumi par distances līgumu.
5. Pievienojot precei ilustratīvu attēlu, parūpējieties par autortiesībām.
Kvalitatīviem preču attēliem e-veikalā ir liela nozīme. Ja to izgatavošanai piesaistāt profesionālu fotogrāfu, neaizmirstiet līgumā paredzēt, ka visas mantiskās tiesības uz fotogrāfijām pieder jums. Ja izmantojat tīmeklī pieejamos attēlus, ņemiet tos tikai no publiski pieejamajām bezmaksas attēlu krātuvēm vai veicot attiecīgu samaksu par attēla izmantošanas tiesībām. Noteikti neizmantojiet attēlu, par kuru nav skaidrs, ka to drīkst izmantot bez atļaujas un atlīdzības, jo autortiesību pārkāpums ir nopietna lieta gan no juridiskā, gan reputācijas viedokļa. Ja izmantojat arvien populārākos mākslīgā intelekta rīkus attēlu sagatavošanai, sniedziet rīkam pietiekami skaidras un aprakstošas instrukcijas, taču neaiciniet rīku “atdarināt” kādai citai personai piederošu attēlu vai zīmolu.
6. Komercgarantija
Ja piedāvājat precei komercgarantiju, parūpējieties, ka tā ir aprakstīta vienkāršā un saprotamā valodā, un tajā skaidri norādāmi nosacījumi tās pieteikšanai, termiņš, komercgarantijas devēja nosaukums, kā arī to preču nosaukumi, uz kurām komercgarantija attiecas. Komercgarantija ir papildus likumiskajai garantijai piemērojamu ražotāja, pārdevēja vai pakalpojuma sniedzēja apsolījums atmaksāt patērētājam par preci samaksāto naudas summu, apmainīt preci pret atbilstošu preci, bez atlīdzības novērst preces neatbilstību, veikt ar tās funkciju uzturēšanu saistītas darbības jebkādā veidā, ja prece neatbilst specifikācijām, vai veikt citas darbības, ja prece neatbilst komercgarantijā vai reklāmā sniegtajam aprakstam, kas ir pieejams līguma slēgšanas brīdī vai pirms līguma slēgšanas.
7. Sagatavojiet viegli lasāmu un saprotamu privātuma politiku.
Lai iegādātos preci, pircējam būs jānorāda savi personas dati – vārds, uzvārds, adrese, telefona numurs, e-pasta adrese.
Atbilstoši Vispārīgās Datu apstrādes regulas prasībām jums kā datu pārzinim ir jāinformē fiziska persona, kā jūs ar šiem datiem rīkosities.
Šim nolūkam tiek sagatavota privātuma politika. Nodrošiniet, lai pircēju dati pie jums būtu drošībā un nebūtu pieejami neautorizētām trešajām personām.
8. Sagatavojiet sīkdatņu politiku.
Atbilstoši datu aizsardzības prasībām par sīkdatnēm ir jāsniedz konkrēta informācija. Ja sīkdatnes ir uzstādītas vienīgi, lai nodrošinātu saziņu elektroniskās komunikācijas tīklā vai informācijas sabiedrības pakalpojumu, pietiek tikai ar paziņojumu par sīkdatņu izvietošanu. Visu citu sīkdatņu gadījumā pirms to izvietošanas lietotāja ierīcē ir jāsaņem lapas lietotāja piekrišana. Vienlaikus patērētājam jābūt iespējai arī atsaukt iepriekš doto piekrišanu.
Piemēram, Datu valsts inspekcija, lai saņemtu piekrišanu sīkdatņu izmantošanai savā mājaslapā, izmanto rīku no pakalpojumu sniedzēja Cookiebot.
9. Izstrādājiet algoritmu, kādā secībā pircējam ir jāiepazīstas ar jūsu e-veikala lietošanas noteikumiem un privātuma un sīkdatņu politikām un jāpiekrīt tām.
Pircējam pirms darījuma noslēgšanas ir jāapstiprina, ka viņš ir iepazinies ar e-veikala lietošanas noteikumiem, privātuma un sīkdatņu politiku un, ciktāl nepieciešams, piekrīt tiem. Strīdu gadījumā pārdevējam ir jāspēj pierādīt, ka pircējs to ir izdarījis.
10. Nodrošiniet, lai pircējs pirms pirkuma veikšanas saņemtu precīzu informāciju par darījuma gala cenu.
Pircējam ir jābūt skaidri redzamai preces un piegādes kopējai gala cenai, kā arī visiem piemērotajiem nodokļiem.
11. Paredziet lodziņu, kur pircējs var atzīmēt, ka piekrīt turpmāku piedāvājumu un informatīvu materiālu saņemšanai no jums.
Likums atļauj bez īpašas piekrišanas sūtīt piedāvājumus iepriekšējiem pircējiem, bet tikai par līdzīgām precēm un pakalpojumiem, kādus pircējs jau saņēmis. Savukārt, ja iespējamais pircējs ir tikai aplūkojis piedāvājumu un ielicis preces vēlmju groziņā, bet pirkumu nav veicis, tas nav uzskatāms par iepriekšēju darījumu un turpmāku piedāvājumu sūtīšanai nepieciešama pircēja piekrišana. Sīkāk to skaidro Informācijas sabiedrības pakalpojumu likums.
12. Norādiet informāciju par ārpustiesas strīdu risināšanu.
Ja pircējs ir patērētājs, tad pārdevēja pienākums ir skaidrā, saprotamā un viegli pieejamā veidā mājaslapā vai arī distances līguma noteikumos informēt pircēju par vienu vai vairākiem Patērētāju tiesību aizsardzības centra (PTAC) mājaslapā publicētajā ārpustiesas strīdu risinātāju sarakstā iekļautiem strīdu risinātājiem, norādot arī to kontaktinformāciju (mājaslapas adresi).
13. Izlemiet, kā tiks veikta preces piegāde, un vienojieties ar piegādes pakalpojumu sniedzēju.
Līgumā ar piegādes pakalpojumu sniedzēju neaizmirstiet vienoties, kurš būs atbildīgs par preci tās piegādes laikā, kā arī sekas nepienācīgai piegādei.
14. Izlemiet, kā notiks samaksa par preci, un vienojieties ar maksājuma pakalpojumu sniedzēju (MPS).
Veiksmīgai e-komercijai nepieciešama lietotājiem droša, likumu prasībām atbilstoša un ar e-veikala vietnes tehnoloģisko risinājumu savietojama maksājumu apstrādes sistēma. Ja e-veikals tiek veidots, izmantojot interneta vietņu platformas sagatavi, tajā jau būs iekļauti populārākie maksājumu apstrādes veidi un pakalpojumu sniedzēji.
Taču jebkurā gadījumā jums būtu jānoskaidro šādi jautājumi:
- Kāda veida maksājumu (debetkaršu/ kredītkaršu, starpbanku pārskaitījumu, digitālo maku, piemēram, Google Wallet, Apple Pay, maksājumu ierosināšanas pakalpojumu, utt.) apstrādi potenciālais MPS piedāvā? Plašāks piedāvāto pakalpojumu klāsts var palīdzēt piesaistīt plašāku klientu loku.
- Vai maksājumu pakalpojuma sniedzējam ir tiesības sniegt maksājumu pakalpojumus Latvijā? Tirgus dalībnieku saraksts ir pieejams Latvijas Bankas mājaslapā. Ja ne, ar šādu pakalpojumu sniedzēju sadarboties neiesakām.
- Ko publiski pieejamā informācija liecina par MPS reputāciju?
- Vai attiecībā uz MPS to uzraugošā institūcija nav piemērojusi kādus brīdinājumus, ierobežojumus, sankcijas? Attiecībā uz Latvijā reģistrētiem vai licencētiem MPS šādi brīdinājumi būtu publicēti Latvijas Bankas mājaslapā, savukārt citvalstu MPS – to uzraugošo iestāžu mājaslapās.
- Kādus pasākumus MPS veic, lai novērstu krāpšanu u.c. nelikumīgas darbības ar maksāšanas līdzekļiem? Šai informācijai jābūt pieejamai pakalpojuma sniedzēja interneta vietnē / līguma standarta noteikumos.
- Kāda ir MPS pakalpojumu maksa – fiksēta maksa par noteiktu termiņu (piemēram, mēnesi), maksa par katru darījumu; kombinācija no abiem vai kā citādi? Atkarībā no plānotā darījumu apjoma un biežuma izvēlieties piemērotāko.
15. Parūpējieties, lai klients līdz ar pirkumu vienmēr saņemtu korektus darījumu apliecinošus dokumentus.
Ja pircējs ir fiziska persona un norēķinās skaidrā naudā vai ar maksājumu karti, viņam jāsaņem elektroniskā kases aparāta (EKA) čeks; bezskaidras naudas norēķina gadījumā – elektronisks rēķins. Tāpat saskaņā ar grāmatvedības normatīviem precēm jāpievieno arī PVN rēķins.
Ja pircējs ir juridiska vai fiziska persona, kas iekļauta PVN maksātāju reģistrā, tad, norēķinoties skaidrā naudā, viņam jāsaņem EKA čeks, kas satur PVN rēķina rekvizītus, un šajā gadījumā atsevišķs PVN rēķins nav jāizsniedz. Bezskaidras naudas norēķina gadījumā jānoformē PVN rēķins. Par to sīkāk – PVN likuma 125. un 126. pantā.
16. Izvērtējiet, vai jums nav pienākums reģistrēties kā PVN maksātājam.
Ja veicat darījumus ar Latvijas klientiem un jūsu uzņēmuma apgrozījums 12 mēnešu periodā sasniedz 50 000 EUR, jums ir pienākums reģistrēties Valsts ieņēmumu dienesta (VID) PVN maksātāju reģistrā.
Ja veicat darījumus ar klientiem ārvalstīs, jums jāvērtē apgrozījums un klientu struktūra katrā valstī:
- Ja preces piegādājat citu Eiropas Savienības (ES) dalībvalstu klientiem, kas ir PVN maksātāji, jums ir tiesības piemērot 0% PVN likmi, ja saņēmējam ir derīgs PVN numurs un jums – dokumenti, kas pierāda, ka preces izvestas no Latvijas.
- Ja jūsu pircēji ir fiziskas personas – PVN nemaksātāji –, jums var rasties pienākums reģistrēties kā PVN maksātājam citās ES dalībvalstīs un piemērot šiem darījumiem saņēmēja valsts PVN. Reģistrācijas slieksnis katrā ES dalībvalstī var būt atšķirīgs. Turklāt, ja tiek piegādātas akcīzes preces, PVN reģistrācijas pienākums saņēmēja dalībvalstī rodas pirms darījumu uzsākšanas. PVN likuma 140.3 pants arī paredz vienkāršojuma iespēju tiem, kas nodarbojas ar preču tālpārdošanu (tirdzniecību fiziskām personām citās dalībvalstīs). Piesakoties īpašajam režīmam preču tirdzniecībai ES, nodokļa maksātājs, iesniedzot PVN deklarācijas Latvijā var norēķināties par PVN, kas ir maksājams citās ES dalībvalstīs, veicot vienu maksājumu par visā ES maksājamo PVN. (Dažādās publikācijās šo iespēju mēdz saukt arī par OSS režīmu).
Vairāk par reģistrēšanās nosacījumiem – Pievienotās vērtības nodokļa likumā un VID mājaslapā.
Raksts tapis sadarbībā ar 
