SAB Totalit�risma seku dokument��anas centrs
Indulis Z�l�te, vad�t�js
Sindija Dimante, speci�liste
�ETRDESMITO GADU DEPORT�CIJAS.
STRUKT�RANAL�ZE.

Avoti	2. Skaitliskais sast�vs	3. Deport��anas pamatojums	4. Deport�to personu dzimuma sast�vs	5. Vecuma strukt�ra
6. Etniskais sast�vs	Sadal�jums p�c profesij�m	7. Pamatn�cijas �patsvara samazin��an�s	8. Deport�cijas - genoc�ds pret Latvijas tautu	9. Deport�ciju n�ves bilance

Tehnisku iemeslu d�� pagaid�m nav iesp�jams �ai fail� ievietot tabulas.

1. Deport�ciju pamatojums un izpild�t�ji

Baltijas valstu pamatiedz�vot�ju izs�t��anu uz mazapdz�votiem un att�liem PSRS rajoniem padomju repres�vie org�ni uzs�ka t�l�t p�c �o valstu iek�au�anas PSRS un regul�ri turpin�ja l�dz 50.gadu beig�m.

Pirm� liel�k� deport�cija notika 1941.gada j�nija vid� - galvenok�rt vienas nakts laik� - 14.j�nij�. PSRS NKVD dokumentos atrastas ��das atsauces uz konkr�tiem padomju varas l�mumiem: VK(b)P CK un PSRS Tautas komis�ru padomes 1941.gada 14.maija l�mums Nr.1299-526ss; PSRS NKVD-NKGB 1941.gada 14.j�nij� apstiprin�ts pl�ns; nor�de, ka �izs�t��ana veikta p�c biedra Berijas 1941.gada 14/IV r�kojuma, kuru vi�� devis atbilsto�i vald�bas r�kojumam�. �ie r�kojumi attiec�s uz Lietuvu, Latviju, Igauniju un Mold�viju.

Izs�t��anas Baltijas republik�s 1945.-1949.g. veica saska�� ar ��diem direkt�viem r�kojumiem: PSRS NKVD 1945.gada 16.j�nija telegr�fisks r�kojums; PSRS MVD 1946.gada 10.decembra direkt�va un PSRS MVD 1946.gada 18.decembra pav�le par bandu vad�t�ju un to akt�vu dal�bnieku �imenes locek�u izs�t��anu no Lietuvas PSR; PSRS Ministru Padomes 1948.gada 21.febru�ra l�mums par band�tu un nacion�listu, kuri atrodas neleg�l� st�vokl�, bru�ot�s sadursm�s nogalin�to un sod�to �imenes locek�u, k� ar� band�tu atbalst�t�ju - kulaku ar �imen�m izs�t��anu no Lietuvas PSR; PSRS Ministru Padomes 1949.gada 29.janv�ra l�mums par kulaku un to �ime�u, band�tu un nacion�listu �ime�u izs�t��anu no Lietuvas, Latvijas un Igaunijas PSR. Oper�cijas tika gatavotas un realiz�tas piln�g� slepen�b�. �obr�d uz r�c�b� eso�o dokumentu b�zes nav iesp�jams noskaidrot un nosaukt v�rd� tos cilv�kus, kuri sast�d�ju�i deport�jamo personu sarakstus un tos iesniegu�i valsts dro��bas org�niem. 1949.gada izs�t��an�s par t�diem tiek uzskat�ti viet�jo partijas organiz�ciju partorgi un izpildkomiteju priek�s�d�t�ji.

Ta�u no izve�anas liet�m var identific�t LPSR valsts dro��bas org�nu amatpersonas, kuras apstiprin�ja sl�dzienus par Latvijas iedz�vot�ju deport�cij�m 1941. g., 1949.g.-1953.g.

1941.gad�:

1. �ustins Semjons (1908.g.), LPSR iek�lietu tautas komis�ra vietnieks -

par 6.636 person�m;

1. Cinis J�nis (1911.g.), LPSR iek�lietu tautas komis�ra vietnieks - par 2.479 person�m;
1. Krivickis Zinovijs /Zjama/ (1910.g.), NKVD 1.specda�as priek�nieks -

par 1.915 person�m;

1. Brezgins Aleksandrs, LPSR iek�lietu tautas komis�ra vietnieks -

par 1.138 person�m.

Da�i paraksti: V�vers - 5; Mende, Barkovskis - 2; Jenukidze, Lagovskis, Latkovskis, Martirosovs, Spro�is - 1.

No 1949. l�dz 1953.gadam:

1. Noviks Alfons (1908.g.), valsts dro��bas ministrs -

par 41.544 person�m (1949. g.);

1. Pe�ehonovs Fotijs (1913.g.), VDM izmekl��anas da�as priek�nieka vietnieks -

par 141 personu (1949.g.-1953.g.);

1. V�vers J�nis (1899.g.), valsts dro��bas ministra vietnieks operat�vaj� darb� - par 51 personu (1951. g.-1953. g.).

Da�i paraksti: Zuj�ns -13; �ustins -13; Kova��uks -7; Po�ikarpovs -6; �aki�evs -5; Mi�utins -2; Jeme�janovs, Kozins, Kra�e��ikovs -1.

�o inform�ciju var papildin�t ar LPSR Valsts dro��bas ministrijas un LPSR Iek�lietu ministrijas darbinieku v�rdiem, kuri 1949.gad� apbalvoti ar Sarkan� Karoga orde�iem un T�vijas kara 1.pak�pes orde�iem �par sekm�gu speci�la Vald�bas uzdevuma izpildi�. Saraksts �Par PSRS Valsts dro��bas ministrijas un PSRS Iek�lietu ministrijas org�nu un karasp�ka �ener��u, virsnieku, ser�antu, ierindas sast�va apbalvo�anu ar orde�iem un meda��m� public�ts turpin�jumos laikraksta �Pravda� 1949.gada 25.augusta un 26.augusta numuros. Diem��l tas ir nepiln�gs, jo p�c otr� turpin�juma saraksta public��ana tikusi p�rtraukta. Piln�b� pieejams saraksts ar Sarkan� Karoga orde�u kavalieru v�rdiem. Min�tie apbalvojumi ir kaujas orde�i un tos pie���ra par nopelniem milit�r�s oper�cij�s kaujas lauk�, kas liecina par to, ka padomju vara deport�ciju akcijai pie���ra �rk�rt�ju noz�mi.

1949.gad� ar Sarkan� Karoga ordeni par deport�ciju sekm�gu izpildi apbalvoti ��di LPSR iek�lietu un valsts dro��bas ministrijas darbinieki:

1. pulkvedis Vasi�jevs Vladimirs Vas�lija d. (1902.g.), valsts dro��bas ministrijas darbinieks;
1. pulkvedis V�vers J�nis J��a d.(1899.g.), valsts dro��bas ministra vietnieks operat�vaj� darb�;
1. majors Zuj�ns Ivans Don�ta d. (1910.g.), VDM 2N da�as (c��a pret nacion�lajiem partiz��iem) priek�nieks;
1. pulkvedis Kozins Viktors Nikolaja d. (1909.g.), VDM 2.da�as (pretizl�ko�ana) priek�nieks;
1. milicijas 3.ranga komis�rs Ko�e�evs Aleksejs Alekseja d. (1906.g.), iek�lietu ministra vietnieks;
1. kapteinis Larjutins Mihails P�vela d. (dz.gads nav zin�ms), VDM Kuld�gas apri�m�a noda�as priek�nieks;
1. �ener�lmajors Noviks Alfons Andreja d. (1908.g.), valsts dro��bas ministrs;
1. milicijas pulkvedis Platais Nikolajs K�r�a d. (dz.gads nav zin�ms), iek�lietu sist�mas atbild�gs darbinieks;
1. kapteinis Reinholds P�teris J�zepa d. (1910.g.), VDM Madonas apri��a noda�as priek�nieks;
1. kapteinis Tutins Vincs Antona d. (1914.g.), bijis VDM Valmieras apri��a da�as priek�nieks, v�l�k VDM 2N da�as priek�nieka vietnieks;
1. kapteinis �alms J�kabs Mi�e�a d. (dz.gads nav zin�ms), VDM Aizputes apri��a da�as priek�nieks;
1. pulkvedis �irinskis Fjodors Zaharija d. (dz.gads nav zin�ms), str�d�jis VDM strukt�r� Madonas apri���;
1. �ener�lmajors Egl�tis Augusts P�tera d. (1896.g.), iek�lietu ministrs;
1. apak�pulkvedis Jaunpetrovi�s K�rlis Ivana d. (1902.g.), VDM Liep�jas da�as priek�nieks.

Kopum� par oper�ciju vis� PSRS pie��irti 75 Sarkan� Karoga orde�i. �Pravd� public�tais saraksts papildin�ts ar virsnieku dzim�anas gadiem un ie�emamo amatu akcijas laik�.

Dr�z p�c deport�ciju laik� veiktajiem varo�darbiem visi apbalvotie tiku�i paaugstin�ti amat�. Tagad �ie cilv�ki ir miru�i.

Deport�to personu kontingentu sast�d�ja divas grupas: 1) administrat�vi aiztur�t�s personas un 2) arest�t�s personas.

1941.gad� nereti cilv�kus, galvenok�rt �imenes galvas - v�rie�us, p�c administrat�v�s aiztur��anas at���ra no �imenes, arest�ja, pret vi�iem uzs�ka krimin�llietas par dzimtenes nodev�bu (KPFRS KK 58.pants) un ties�ja galvenok�rt trijnieku (troiku) s�d�s, piesprie�ot ilgsto�us apcietin�juma termi�us vai n�ves spriedumus. Citos gad�jumos cilv�kus arest�ja un ties�ja p�c izs�t��anas nometin�juma viet�.

Arest�taj�m person�m bija ieviestas divas lietas - izs�t��anas lieta un krimin�llieta, cilv�kam par�d�j�s sod�m�ba. Liela da�a izs�t��anas lietu un krimin�llietu atrodas Latvij�, bet daudzas, �pa�i t�s, kuras bija ierosin�tas pret iev�rojamiem Latvijas cilv�kiem - valstsv�riem, diplom�tiem, milit�rajiem vad�t�jiem, diplom�tiem un sabiedriskajiem darbiniekiem, joproj�m atrodas Krievijas Feder�cij�.

K�di tad bija arestu iemesli? Par t�diem tika uzskat�ti darbo�an�s aizsargu organiz�cij�, dienests policij�, milit�ros form�jumos, akt�va sabiedriska darb�ba nekomunistisk�s organiz�cij�s, dal�ba nekomunistisk�s partij�s Latvijas br�vvalsts laik�, tur�ba, labv�l�gas attieksmes neizr�d��ana vai slikta attieksme pret jauno k�rt�bu. �ie cilv�ki tika kvalific�ti k� pretpadomju jeb sabiedriski b�stami elementi. 1949.gad� arest�ja nacion�lo partiz��u atbalst�t�jus, t.s. kulakus, nacion�listus u.c.

Izs�t�jum� specnometin�tie no Baltijas republik�m 1952.gad� sadal�j�s �etros kontingentos: �no Baltijas 1941.g.�, �no Lietuvas 1945.-1948.g.�, �no Baltijas 1949.g.� un �kulaki no Lietuvas 1951.g.�. Visi vi�i bija sadal�ti tr�s kategorij�s: izs�t�ti uz noteiktu laiku (1941.g.); izs�t�ti bez termi�a uzr�d��anas (1945.-1948.g.) un izs�t�ti uz m���giem laikiem (1949.g.).

L�dz �im veiktie p�t�jumi par 1941., 1949. un citos gados veiktaj�m Latvijas iedz�vot�ju masveida deport�cij�m liel�koties balst�ti uz t� laika repres�vo iest��u atskait�m un biju�i ierobe�oti ar �ajos dokumentos atspogu�oto faktu izv�li. ��di p�t�jumi veikti Krievij�^,,, k� ar� Latvij� ^,.

TSDC veiktaj� p�t�jum� izmantota Iek�lietu ministrijas Nepamatoti repres�to pilso�u reabilit�cijas noda�� izveidot� elektronisk� datu b�ze par deport�taj�m person�m. T� balst�ta uz izs�t��anas lietu inform�ciju un �auj veikt makro- un mikroanal�zi daudzos aspektos. Sal�dzin�jumam izmantoti 1935.g., 1943.g. un 1959.g.tautskaites rezult�ti, Latvijas Centr�l�s statistikas p�rvaldes dati (apr��ini) un Latvijas Iedz�vot�ju re�istra inform�cija.

---

2. Skaitliskais sast�vs

Datu b�z� re�istr�to deport�to personu skaits p�c hronolo�ijas sadal�s ��di:

• no 1941.gada l�dz kara beig�m 14.428 personas;
• 1949. gad� 42.975 personas.
• �emtas uzskait� p�c soda izcie�anas (personas, kur�m bija aizliegts

atgriezties Latvij� ar LPSR Ministru padomes l�mumiem) 1.376 personas

• No 1945.gada l�dz 1958.gadam (bez 1949.gada) izs�t�tas 514 personas

�ie dati 2-3% robe��s sakr�t ar Iek�lietu ministrij� veiktajiem apr��iniem, kas pie�auj izdar�t pietiekami prec�zu statistisko sal�dzino�o anal�zi.

Kopum� 1941.gad� deport�ja 0,74%, bet 1949.gad� 2,28% no visiem Latvijas iedz�vot�jiem.

3. Deport��anas pamatojums

Praktiski visos gad�jumos iedz�vot�ji tika aiztur�ti un p�c tam izs�t�ti administrat�v� k�rt� p�c iepriek� sagatavotiem sarakstiem.

4365 cilv�ki aiztur��anas br�d� tika arest�ti k� sabiedriski b�stami elementi (SBE), 1857 cilv�kus arest�ja v�l�k izs�t�jum� k� ties�jamo personu �imenes locek�us (izs�t��anas paz�me - �imenes sast�v�). Kopum� 1941.gad� arests k� juridiski noform�ts dro��bas l�dzeklis tika piem�rots attiec�b� pret 6222 izs�t�tajiem cilv�kiem, kas sast�da apm�ram 43% no vis�m deport�taj�m person�m. Visu 1940.-1941.gad� arest�to personu kopskaits nav piln�b� apzin�ts un to b�tu iesp�jams preciz�t tikai p�c LVA 1986.fonda (VDK izmekl�to krimin�llietu fonds) lietu anal�zes.

No 1.att�la redzams, ka 1941.gada deport�cij�s, sal�dzinot ar 1949.gadu (2.att�ls), administrat�v� k�rt� aiztur�tajiem v�rie�iem k� dro��bas l�dzeklis pla�i piem�rots arests (58% 1941.gad� un 7% 1949.gad� no izs�t�to v�rie�u kopskaita jeb 29% un 2,9% attiec�gi no visu deport�to personu skaita). 63,6% arest�to v�rie�u biju�i 30-50 gadus veci, bet 28% - 50-70 gadus veci. Vair�k nek� puse (54%) no tiem biju�i aizsargi. Pret arest�tajiem tiku�as ierosin�tas krimin�llietas.

Attiec�gi 42% v�rie�u 1941.gad� un 85% 1949.gad� tika izs�t�ti �imenes sast�v�. 1941.gad� starp �imenes sast�v� izs�t�tajiem v�rie�iem 43% bija z�ni l�dz 10 gadu vecumam, 35% 10-20 gadus veci).

Arestus var uzskat�t par padomju varas m��in�jumu 1941.gada deport�cij�m pie��irt kaut cik likum�gu izskatu, vismaz da�os gad�jumos t�s pamatojot ar krimin�llietu ierosin��anu. Arest�taj�m person�m inkrimin�t� vaina autom�tiski tika attiecin�ta uz vi�u �imenes locek�iem.

1949.gad� 5,2% no visiem deport�tajiem iedz�vot�jiem deport�to sarakstos tika iek�auti papildus p�c pamatsarakstu sast�d��anas. Ar� t� bija viena no 1949.gada deport�ciju at��ir�b�m.

---

4. Deport�to personu dzimuma sast�vs

Tika sal�dzin�tas deport�to iedz�vot�ju un Latvijas iedz�vot�ju strukt�ras p�c dzimuma. Sal�dzin�jum� izmantoti 1935.gada Latvijas tautskaites dati un Latvijas Centr�l�s statistikas p�rvaldes apr��ini (nepublic�ti dati) par 1949.gadu.

1941.gad� tika deport�ts apm�ram vien�ds v�rie�u un sievie�u skaits, kas sast�da 0,80% no visiem Latvij� dz�vojo�iem v�rie�iem un 0,69% no vis�m Latvij� dz�vojo��m sieviet�m.

1949.gada deport�to personu skait� nov�rojams liel�ks sievie�u �patsvars - 58,1% sievie�u, kas ir virs Latvijas iedz�vot�ju statistikas datiem - 56,2%. Kopum� deport�ja 2,35% no vis�m sieviet�m un 2,18% no visiem v�rie�iem. Sal�dzinot ar v�rie�u deport�ciju 1941.gad� �o var nosaukt par sievie�u deport�ciju.

1941.gad� deport�to personu sadal�jums p�c vecuma un dzimuma					Iedz�vot�ju sadal�jums p�c vecuma un dzimuma 1935.gad�		Iedz�vot�ju procentu�lais sadal�jums p�c vecuma 1935.g.
Vecums	V�rie�i	V�rie�i	Sievietes	Sievietes	V�rie�i	Sievietes	V�rie�i	Sievietes
Vec�ki par 80 gadiem	16	0,1%	24	0,2%	8356	16357	0,4%	0,8%
70 - 80 gadus veci	123	0,9%	133	0,9%	34759	51747	1,8%	2,7%
60 - 70 gadus veci	448	3,1%	345	2,4%	70476	88311	3,6%	4,5%
50 - 60 gadus veci	933	6,5%	704	4,9%	94845	115897	4,9%	5,9%
40 - 50 gadus veci	1447	10,1%	1256	8,8%	101423	132557	5,2%	6,8%
30 - 40 gadus veci	1430	10,0%	1500	10,5%	129959	165357	6,7%	8,5%
20 - 30 gadus veci	493	3,5%	812	5,7%	170474	174077	8,8%	8,9%
10 - 20 gadus veci	1058	7,4%	1073	7,5%	135808	133085	7,0%	6,8%
L�dz 10 gadus veci	1225	8,6%	1257	8,8%	165127	159631	8,5%	8,2%
Kop�	7173	50,2%	7104	49,8%	911227	1037019	46,8%	53,2%

---

5. Vecuma strukt�ra

1941.gad� deport�to personu sadal�jums vecuma grup�s atspogu�ots 9., 12.att�los, bet 13.att�l� s�k�k sadal�tas vecuma grupas l�dz 21 gada vecumam.

Izmantojot 1935.gada tautskaites datus, apr��in�ts deport�to personu �patsvars katr� vecuma grup� (11.att�ls). No t� redzams, ka 1941.gada izve�anas visvair�k sk�ru�as 40-50, 30-40 un 50-60 gadus vecus v�rie�us (kr�to�� sec�b�) un 30-40 gadus vecas sievietes. 32,3% deport�to biju�i vecum� l�dz 20 gadiem, 17,4% - l�dz 10 gadiem.

Ce�� uz izs�t�juma vietu dzimu�i 7 b�rni, miru�i 28 cilv�ki. Izs�t�juma viet� l�dz 1942.gada martam piedzimu�i 60 b�rni.

1949.gad� pieejams tikai deport�to personu sadal�jums vecuma grup�s (14., 15.att�li), bet nav veikta sal�dzino�� anal�ze jau min�t� iemesla d�� - nav tautskaites datu. 16.att�l� redzams izs�t�to s�k�ks sadal�jums l�dz 21 gada vecumam. No diagramm�m redzams, ka deport�to personu skait� bijis �oti liels 20-60 gadus vecu sievie�u �patsvars, p�rsniedzot v�rie�u �patsvaru apm�ram 1,5 reizes, bet tas atbilst sievie�u/v�rie�u proporcijai 1949.gad�.

31,95% deport�to biju�i vecum� l�dz 20 gadiem, 14% - l�dz 10 gadiem, bet 7,56% - vec�ki par 70 gadiem.

---

6. Etniskais sast�vs

1941.gad� un 1949.gad� deport�to iedz�vot�ju sadal�jums p�c taut�b�m un Latvijas iedz�vot�ju etnisk� strukt�ra 1935. un 1959.gadus

	Deport�ciju dati		Statistikas dati***
Taut�bas	1941.gad�	1949.gad�	1935.gad�**	1959.gad�**	1941.gad�
Kop�	0	0
Latvie�i	11598	41084	1472612	1297881	0,8%
Ebreji	1789	0	93479	36584	1,9%
Krievi	761	772	206499	556448	0,4%
Citas*	238	1114	115768	200936	0,2%
V�cie�i	42	4	17648	1609	0,2%
Visi deport�tie	14428		1950502		0,74%

 

 

 

 

 

 

* T� uzr�d�ts deport�t�s personas izve�anas liet�. ** P�c attiec�go gadu tautas skait��anas datiem (absol�tajos skait�os). M.Skujenieks. Latvijas statistikas atlass.R., 1938 *** Statistikas dati par citu taut�bu sast�vu ieg�ti, summ�jot baltkrievu, po�u, lietuvie�u, igau�u, p�r�jo un nezin�mo taut�bu skaitu. **** Zi�as par v�cie�u skaitu �emtas no 1943.gada statistikas datiem. I.Me�s. Latvie�i Latvij�. R., 1994.

Sal�dzino�a anal�ze - cik procentu no katras Latvijas iedz�vot�ju etnisk�s grupas tika deport�ti - iesp�jama tikai par 1941.gada deport�cij�m, jo dati par nacion�lo sast�vu 1949.gad� nav pieejami.

Redzams iedz�vot�ju etniskais sast�vs 1959.gad�, bet to nevar izmantot sal�dzin��anai ar 1949.gadu. P�ckara laik� notika straujas Latvijas etnisk� sast�va izmai�as p�rkrievo�anas virzien�, bet no 1943.gadu l�dz 1959.gadam tautas skait��ana nenotika.

Apr��ini par 1941.gadu tika veikti, izmantojot 1935.gada tautskaites datus un pie�emot, ka iedz�vot�ju relat�v� etnisk� strukt�ra 1941.gad� bijusi t�da pati k� 1935.gad�, ievie�ot korekcijas v�cie�u grup� (�emti 1943.gada tautskaites dati, jo 1939.g. notika v�cie�u masveida repatri�cija).

1941.gad� relat�vi visvair�k deport�ti ebreji - 1,9% no Latvij� dz�voju�� ebreju skaita, latvie�i - 0,8% no latvie�u kopskaita, bet krievi - attiec�gi 0,4% . �ie rezult�ti apg�� bie�i dzird�t�s t�zes, ka deport�cijas sk�ru�as visas taut�bas proporcion�li vien�di.

---

6. Sadal�jums p�c profesij�m (nodarbo�an�s)

1941.gad� gandr�z 23,5% no visiem deport�tajiem sast�d�ju�i zemnieki, 19% - skolnieki, bet 13,7% - m�jsaimnieces.

1949.gad� zemnieki sast�d�ju�i apm�ram 52% no visiem deport�tajiem, pirmsskolas vecuma b�rni un sirmgalvji - apm�ram 18%, skolnieki - 16%.

---

7. Pamatn�cijas �patsvara samazin��an�s

Anal�ze veikta p�c Latvijas Iedz�vot�ju re�istra datiem.

Sal�dzin�ta latvie�u un cittautie�u dzimst�ba (attiec�gaj� gad� dzimu�ie latvie�i pret taj� pat gad� dzimu�ajiem cittautie�iem procentos).

Var redz�t nelielu dzimst�bas kritumu apm�ram par 3,6% 1941.-1942.gados, bet �o par�d�bu nevar ar pilnu p�rliec�bu attiecin�t tikai uz baigo gadu un deport�cij�m. Savu lomu var�ja sp�l�t ar� karadarb�bas s�k�an�s Latvijas teritorij�.

K� redzams, strauj� kritums relat�vaj� dzimst�b� (no apm�ram 75% l�me�a) nov�rojams s�kot ar 1944.gadu. �is r�d�t�js 1946.gad� neatgriezeniski apst�jas uz 40-45% l�me�a l�dz pat Latvijas neatkar�bas atg��anai.

---

8. Deport�cijas - genoc�ds pret Latvijas tautu

Apvienoto N�ciju Organiz�cijas 1948.gada 9.decembra �Konvencija par genoc�da nov�r�anu un sod��anu par to�, 2.pants, defin� genoc�da paz�mes:

��aj� konvencij� par genoc�du tiek atz�tas darb�bas, kuras tiek pastr�d�tas, lai izn�cin�tu piln�gi vai da��ji kaut k�du nacion�lu, etnisku vai reli�isku grupu k� t�du:

1. ��das grupas locek�u noslepkavo�ana;
2. nopietnu miesas boj�jumu nodar��ana vai psihisku trauc�jumu izrais��ana ��das �au�u grupas locek�iem;
3. k�dai �au�u grupai ar nol�ku rad�ti t�di dz�ves apst�k�i, k�dos dz�vojot �� grupa b�tu lemta piln�gai vai da��jai izn�cin��anai;
4. pas�kumi, kas v�rsti uz to, lai ��dai �au�u grupai nedzimtu b�rni;
5. vardarb�ga vienas �au�u grupas b�rnu nodo�ana citai �au�u grupai.

Attiec�b� par vain�go izdo�anu ties��anai t�s valsts kompetentaj�m ties�m, kuras teritorij� �ie noziegumi pastr�d�ti, dokumenta 7.pant� noteikts, ka �genoc�ds un citi 3.pant� uzskait�tie noziegumi nav uzskat�mi par politiskiem noziegumiem. ��dos gad�jumos L�gumsl�dz�jas valstis ap�emas veikt noziedznieku izdo�anu saska�� ar savu likumdo�anu un sp�k� eso�iem l�gumiem�.

Latvij� veikt�s deport�cijas un to izrais�t�s sekas satur konvencij� nor�d�t�s genoc�da paz�mes. Kop� ar p�r�jiem padomju varas pas�kumiem (baig� gada akcijas, piespiedu rusifik�cija, Latvijas iz���din��ana PSRS infrastrukt�r� u.c.) adekv�ti atspogu�o padomju varas �stenoto politiku okup�taj� Latvij�.

---

9. Deport�ciju n�ves bilance

1941.gads

Ce�� miru�as 32 personas, no kur�m 4 bija arest�tie sabiedriski b�stamie elementi, p�r�j�s � to �ime�u locek�i (28). Vec�kais ce�� miru�ais bija 1865.gad� dzimu�ais D�vis Helvigs, jaun�kais � 1941.gada 14.j�nij� dzimu�ais Arv�ds Baumanis.

Ieslodz�jum� miru�as 2815 personas, starp kur�m 2772 bija Latvij� arest�ti k� SBE, 3 � to �ime�u locek�i, bet 90 � administrat�vi izs�t�t�s personas. No 1941.gada p�aujas p�d�jais ieslodz�jum� miru�ais bija 1903.gad� dzimu�ais zemnieks aizsargs Paulis Graudi��, kura Dv�sele atrada mieru 1964.gada 22.novembr�.

Izs�t�jum� miru�as 1696 personas, no kur�m 67 bija arest�tie SBE, 1629 � SBE �ime�u locek�i, kuri bija arest�ti v�l�k. P�d�jais izs�t�jum� konstat�tais mir�anas fakts ir 1896.gad� Dzimu�� zemnieka, sabiedriski b�stam� elementa Vas�lija Brovina n�ve 1960.gada 17.j�nij�.

No�auts 341 cilv�ks, no tiem p�c sevi��o apsprie�u spriedumiem � 299. K� p�d�jais no�autais izs�t�jum� dokumentos uzr�d�ts 1924.gad� dzimu�ais Boriss J�kobsons. Vi�a dz�ve apr�v�s 1950.gada apr�l�. No�au�anas iemesls nav zin�ms.

Kop� no 1941.gad� izs�t�tajiem g�ju�i boj� 4884 cilv�ki, kas sast�da 34% no visiem deport�tajiem.

1949.gads

Ce�� miru�i 183 cilv�ki.

Izs�t�jum� mirusi 4941 persona, kas sast�da 12% no visiem deport�tajiem.

1877.gad� dzimus� zemniece Veronika Ruseckis, kura 1949.gad� �imenes sast�v� tika izs�t�ta k� nacion�liste, nomira 1960.gada 5.mart� un tas ir p�d�jais dokument�tais n�ves fakts sve�um�.

Datu b�z� atrodama inform�cija, ka ce�� piedzimu�i 6 b�rni�i, no kuriem visi izdz�voju�i un v�l�k atgriezu�ies Latvij�.

Dokumentos nav zi�u par izs�t�to no�au�anas faktiem. T�pat nav zi�u ar� par ce�� uz izs�t�jumu dzimu�ajiem un nomiru�ajiem b�rniem, bet ��di gad�jumi ir aprakst�ti liecinieku atmi��s.

SAB TSDC vad�t�js I.Z�l�te

---

Avoti:

Iek�lietu ministrij� izveidot� no Latvijas 1941.-1949.g. deport�to personu datu b�ze, kas sast�d�ta, izmantojot LVA, 1897.fonda (1941.g. 14.j�nij� no Latvijas izs�t�to personu lietas), 1894.fonda (1949.g. 25.mart� no Latvijas izs�t�to personu lietas) un 1994.fonda (1945.g.-1955.g. no Latvijas izs�t�to v�cu taut�bas personu, reli�isko sektu un antisoci�lo elementu lietas) dokumentus.

Autori izsaka pateic�bu Iek�lietu ministrijas nepamatoti repres�to pilso�u reabilit�cijas noda�as vad�t�jam B.Spridz�nam par doto iesp�ju str�d�t ar deport�to personu datu b�zi, profesoram H.Strodam un Iedz�vot�ju re�istra speci�listam O.�trodaham par pal�dz�bu �� darba tap�an�.

Kopsavilkums.

Raksts velt�ts vienam no s�p�g�kajiem pret latvie�u tautu veiktajiem vardarb�bas aktiem �aj� gadsimt� - �etrdesmito gadu iedz�vot�ju masveida piespiedu deport�cij�m. 1941.gada 14.j�nij� un 1949.gada 25.mart� p�c Padomju Savien�bas kompartijas un izpildvaras r�kojumiem no sav�m dz�ves viet�m uz att�liem PSRS apgabaliem izveda attiec�gi 0,74% un 2,28% no visiem Latvijas iedz�vot�jiem.

Darb� veikta �etrdesmitajos gados Latvij� veikto deport�ciju upuru sast�va strukt�ranal�ze p�c vair�kiem parametriem: p�c deport��anas pamatojuma, dzimuma un etnisk� sast�va, p�c vecuma strukt�ras un profesij�m.

1941.gad� pret v�rie�iem - �imenes galv�m - pla�i tika piem�rots arests (29% gad�jumu) un vi�iem inkrimin�tos noziegumus autom�tiski attiecin�ja uz to �imenes locek�iem. 1941.gad� atz�m�ts liel�ks v�rie�u, bet 1949.gad� - sievie�u �patsvars deport�to sast�v�.

1941.gad� tika izs�t�ti 1,9% no visiem Latvij� dz�vojo�ajiem ebrejiem, 0,8% visu latvie�u un 0,4% no krievu kopskaita. Ab�s akcij�s vair�k nek� 30% deport�to biju�i vecum� l�dz 20 gadiem un apm�ram 15% vecum� l�dz 10 gadiem, sievietes sast�d�ju�as 1941.gad� 0,69%, bet 1949.gad� 2,35% no vis�m Latvij� dz�vojo�aj�m sieviet�m.

34% no 1941.gad� deport�to kopskaita un 12% no 1949.gad� deport�tajiem izs�t�jum� g�ju�i boj�.

Sal�dzinot latvie�u un cittautie�u dzimst�bu ilg�k� laika period�, par�d�ts, ka s�kot ar 1944.-1945.gadu nov�rots strauj� latvie�u relat�v�s dzimst�bas kritums no apm�ram 75% l�dz 40-45%, kas saglab�j�s l�dz Latvijas neatkar�bas atjauno�anai.

to Crimes Against Humanity http://vip.latnet.lv/LPRA
Totalit�risma Seku Dokument��anas Centrs